Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir ļoti jauna iestāde, taču sistemātiskās politiskās spēles padarījušas to smagnēji funkcionējošu. Ir bijuši dažādi domu giganti, kas pēdējo divu trīs gadu laikā centušies ietekmēt KNAB virzību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ļoti jauna iestāde, taču sistemātiskās politiskās spēles padarījušas to smagnēji funkcionējošu. Ir bijuši dažādi domu giganti, kas pēdējo divu trīs gadu laikā centušies ietekmēt KNAB virzību. Nemieru par KNAB nākotni nule paudis arī kādreizējais “Latvenergo” trīs miljonu meklētājs un tagadējā kolorītā premjera Emša padomnieks Andrejs Panteļējevs.
Šonedēļ intervijā laikrakstam “Vesti segodņa” padomnieks Panteļējevs rosinājis pārskatīt KNAB funkcijas, jo darbinieku pieredzes un profesionalitātes trūkums neļaujot tam strādāt pietiekami kvalitatīvi. Turklāt, viņš uzsver, nākotnē KNAB nebūtu jānodarbojas ar vienkāršu korupcijas lietu izmeklēšanu – tas jāuztic policijai. Tā vietā birojs varētu koncentrēties uz sarežģītu korupcijas shēmu atklāšanu un analītisku darbu. Ja par KNAB revidēšanu būtu izteicies parasts pilsonis, tad tas neliktu kļūt vērīgākam, taču, ja revidenta lomā ir premjera padomnieks, nākas saausīties, jo, ļoti iespējams, caur Panteļējevu tiek formulēti kādi nopietnāki plāni.
Vēlme kardināli mainīt KNAB ir vairāk nekā dīvaina. Jāatgādina, ka savulaik KNAB veidošanas pirmsākumos itin bieži daudzi kā ideālu minēja tā saukto “Honkongas modeli”. Respektīvi, vēl pirms pusotra gada gan tagadējais KNAB šefs Loskutovs, gan citi eksperti vietā un nevietā minēja “Honkongas modeli”, padarot to par fasādi KNAB darbībai. Šā modeļa būtība slēpās Ķīnas provinces Honkongas sekmīgi izveidotā spēcīgā pretkorupcijas institūcijā, kas relatīvi īsā laikā spēja ievērojami samazināt augsto korupcijas līmeni. Taču tas, ko deklarē Panteļējevs, ir ne tikai klajā pretrunā ar Honkongas pieredzi, bet arī liecina par mēģinājumu vājināt KNAB un veidot to par impotentu iestādi, kas izliekas valstī novēršam korupciju.
“Honkongas modelī” tika sekmīgi realizētas divas galvenās pretkorupcijas politikas funkcijas – novēršana un apkarošana –, bet, mainot un sašaurinot KNAB atbildības jomu, šīs funkcijas tiktu deformētas. KNAB paliktu par nelielu pretkorupcijas profesionāļu grupiņu, kas “shēmotu” Latvijas korupciju, kamēr valsts nozagšana un administratīvā korupcija turpinātos pašreizējā līmenī. Tas būtu KNAB gals, vismaz tāda KNAB, kāds tas bijis pēdējos divus gadus.
Protams, nevar noliegt, ka arī pašreizējam KNAB ir daudz problēmu, jo sevišķi korupcijas novēršanā. Ar pretkorupcijas tiesiskā mehānisma pilnveidošanu viss ir kaut cik līmenī, bet lielākās problēmas KNAB sākas ar sabiedrības izglītošanu, likumu ieviešanu, kā arī ar jaunu profesionāļu rekrutēšanu savās rindās. Īpaši jāakcentē sabiedrības izglītošana, ar ko vismaz es saprotu plānveidīgu darbu pie tādas kā pretkorupcijas ideoloģijas. Nav nemaz jāmācās no eksotiskās Honkongas, lai gan arī tur viens no svarīgākajiem faktoriem korupcijas izskaušanā bija likumpaklausības atdzīvināšana pilsoņos. Pietiek vien ar to, ja paraugāmies, kā dzīvo mūsu tuvākie kaimiņi.
Somija, Islande, Dānija, Zviedrija un Norvēģija atrodas vismazāk korumpēto pasaules valstu desmitniekā. Skandināvijas valstu unikalitāte neslēpjas nekādos sevišķos pretkorupcijas superbirojos, bet gan sabiedrības vērtībās un sabiedrībā dominējošajā pretkorupcijas ideoloģijā (caurmēra somam vai dānim ir grūti iedomāties, ka ierēdnim varētu dot kukuli). Bez šaubām, šādas ideoloģijas izveide ir ilgs un komplekss process, par kura vadību Latvijā jābūt atbildīgam KNAB. Panteļējeva ideja mainīt KNAB, nevis to pilnveidot mūs atmetīs atpakaļ “mežonīgajos deviņdesmitajos”, kad daudzas institūcijas it kā nodarbojās ar korumpantu ķeršanu, lai gan realitātē valdīja pilnīgs haoss.
