Termins «portidža» nozīmē mācību metožu, specializēto rotaļlietu, dokumentācijas, izdales materiālu kopumu, kas paredzēts bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem apmācībai no dzimšanas līdz skolas vecumam.
Termins “portidža” nozīmē mācību metožu, specializēto rotaļlietu, dokumentācijas, izdales materiālu kopumu, kas paredzēts bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem apmācībai no dzimšanas līdz skolas vecumam.
Bērna izaugsme atbilstoši iedzimtajām spējām kā slimiem, tā veseliem bērniem notiek pakāpeniski. Audzināšanas tradīcijas katrā ģimenē mazāk vai vairāk tiek pārmantotas. Problēma sākas, kad ģimenē ienāk bērns ar īpašām vajadzībām. Tas izraisa apjukumu, jo vecākiem nav pieredzes, kā mācīt, audzināt, veidot savu bērniņu. Gadu gadiem mūsu apziņā tika kultivēts jēdziens “neperspektīvs bērns”, kuru speciālisti ieteica nodot valstij.
Ja vecāki bija ļoti mīloši un drosmīgi, bērns palika ģimenē, taču mērķtiecīga izglītošana un audzināšana nenotika. Princips vienkāršs – ja neatdevāt valstij, tiekat galā, kā gribat, mēs jūs brīdinājām.
Situācija Latvijā mainās. Pēc skandināvu pieredzes spriežot, jāpaiet gadiem divdesmit, lai sabiedrības izpratne tiktu nostiprināta un izveidotos brālīga attieksme pret līdzcilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pamazām sistēma ieņem vietu arī Latvijā
Portidža mācībsistēma, strādājot psihologiem, pedagogiem un psihiatriem, tika izveidota sešdesmito gadu beigās ASV Viskonsinas štatā Portidžas (Portage) pilsētā. Tās vārdā arī nosaukts audzināšanai un izglītošanai izmantoto metožu kopums. Vienkāršāk to varētu dēvēt par agrīnās korekcijas un audzināšanas sistēmu bērniem ar īpašām vajadzībām.
Kopš 1997. gada arī Latvijā darbojas Portidža mācībsistēmas asociācija (PMA), kas ir starptautiskās PMA biedre, bet šogad PHARE projekta ietvaros valstī atvērti centri arī Gulbenē, Jēkabpilī, Kuldīgā, Valmierā.
Jelgavā šī sistēma ir zināma, un daudzi tās elementi tiek izmantoti bērnu attīstības centrā “Rotaļa”. Psiholoģe Līga Dūna, kas strādā ar bērniem, kuru vajadzības tiešām ir īpašas, stāsta, ka portidža sistēma atšķiras ar to, ka ļoti smalki iedalīts iemaņu un spēju noteikšanas mehānisms, un šo anketu viņa lieto savā darbā. Taču sistēmai būtiski ir tas, ka reizi nedēļā speciālists strādā mājās – ģimenē kopā ar bērnu un vecākiem. “Speciālists” skan pasausi, jo šis cilvēks kļūst par padomdevēju, skolotāju, iedrošinātāju, draugu. Jelgavā iespēju šādi palīdzēt vecākiem pagaidām nav. L.Dūna, izmantojot iespēju, vēlas iedrošināt vecākus, kas vēl nav atraduši ceļu uz “Rotaļu”, to izdarīt.
Šie bērni ir atvērti, draudzīgi, mīļi
Līgas iecere ir turpināt studijas maģistrantūrā. Šogad viņa netika uzņemta, iespējams, tēmas pieteikums nav bijis pietiekami labi izstrādāts un argumentēts. Viņa nezināja citu izskaidrojumu, jo pieteikums bija saistīts tieši ar īpašo vajadzību apmierināšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam. “Es pakonsultēšos ar pasniedzējiem, nākamgad domāju startēt no jauna,” saka Līga. Viņa atzīst, ka darbs ar šiem bērniem sagādā īpašu prieku, jo, pirmkārt, viņa apzinās, ka spēj palīdzēt, otrkārt, šie mazie cilvēki – kā saka pati Līga – tiešām ir bērni. Mūsu laikos mazais jau četru gadu vecumā ir ļoti pieaudzis un pragmatisks. Bet šie bērni ir atvērti savās dvēselēs un uzticīgi.” Ir labi, ja vecāki spēj pieņemt savu atvasi, priecāties par viņa sasniegumiem un zina, ko no mazuļa drīkst sagaidīt šodien, ko rīt, kā arī to, kas no mērķiem jāatmet bērna individuālo īpašību dēļ. Mēs, līdzcilvēki, varētu palīdzēt, bet nezinām, kā to darīt. Un ne vienmēr to var saukt par šaursirdību. Mums trūkst informācijas.
Tikko beidzies LPMA organizētais portidža pamatkurss, kas ilga trīs dienas, bet 21. un 22. septembrī notiks seminārs “Runu atbalstošas un aizstājošas komunikācijas metodes bērniem ar attīstības un valodas traucējumiem” LPMA mācību centrā Rīgā, Lielvārdes ielā 68 pirmajā korpusā.
