Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vērsās pie Ministru prezidenta Induļa Emša ar lūgumu palīdzēt risināt problēmas liellopu gaļas tirgū, ziņo aģentūra LETA.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) vērsās pie Ministru prezidenta Induļa Emša ar lūgumu palīdzēt risināt problēmas liellopu gaļas tirgū, ziņo aģentūra LETA.
Augusta beigās pēkšņi lielākajā daļā Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu samazinājušās liellopu gaļas iepirkuma cenas – vidēji par pieciem santīmiem kilogramā. Lauksaimniekiem tas nav saprotami, vēl jo vairāk tāpēc, ka no citām valstīm liellopu gaļa tiek iepirkta par augstākām cenām. Šajā sakarā LOSP lūdza premjeru pārliecināties par tirgus kontroles institūciju darba efektivitāti, prasot pārskatu no atbildīgajām amatpersonām, vēsta LETA. Premjeram tika nosūtīta vēstule. Kā pagājušonedēļ kārtējā LOSP sanāksmē sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Laidars G” valdes priekšsēdētājs Agris Veide, Latvijā liellopu gaļas cenas ir zemākas nekā citās ES valstīs. Kāpēc no vietējiem zemniekiem gaļa tiek iepirkta par zemāku cenu nekā no citu valstu lauksaimniekiem? Gaļas ražotāji lūguši arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) palīdzību, iesniedzot informāciju par aptuveni divus gadus ilgajām neskaidrībām liellopu gaļas tirgū. Taču birojs atteicies palīdzēt, skaidrojot, ka viņu kompetence esot korumpētu ierēdņu atmaskošana, nevis tirgus situācijas analīze…
Pēc A.Veides teiktā, situācijai ir divi skaidrojumi. Pirmais: Lietuvas gaļas uzņēmumi cenšas iekarot pozīcijas Latvijas tirgū un gaļu ved šurp par dempinga cenām. Otrs varētu būt tas, ka izvešanai ārpus ES paredzētā gaļa paliek Latvijā, un par to vēlāk tiks saņemtas eksporta subsīdijas. Pārtikas un veterinārais dienests esot noskaidrojis, ka Latvijā neviena firma nav pieprasījusi eksporta subsīdijas par liellopu gaļas izvešanu uz trešajām valstīm. Pēc Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvja Jāņa Bāliņa teiktā, šīs subsīdijas var pieprasīt jebkurā valstī. Līdz ar to “iespēja, ka papīri “aiziet” uz Krieviju, bet gaļa paliek Latvijā, pastāv”. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Intervences departamenta direktore Olga Zinkovska sacīja, ka gaļa, par kuru tiek maksātas eksporta subsīdijas, caur Latviju oficiāli nav vesta. “VP Market” ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas izņēmis licenci kvotētas gaļas realizēšanai.
Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Uģis Araks lauksaimniekus informēja, ka policija nav saņēmusi ne informāciju, ne sūdzības par nekārtībām liellopu gaļas tirgū. Ir gan ziņots par problēmām cukura, zivju un putnu gaļas tirgū, un to risināšanai tiek strādāts “ugunsdzēsēju režīmā”.
Pēc U.Araka teiktā, gaļas kontrabanda Latvijā nav sistemātiska un nenotiek lielos apjomos. “Ir citi ekonomiski aspekti,” viņš teica un norādīja, ka lauksaimniekiem būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldē, kuras uzdevums varētu būt liellopu gaļas tirgus problēmu risināšana. Viņš arī norādīja, ka, pēc pašreizējiem aprēķiniem, krasi atšķiras gaļas patēriņš Latvijā un ievestie apjomi. Par to Ekonomikas policijas pārvalde tuvākajā laikā plāno sniegt savu vērtējumu. Tā kā pašlaik nav skaidrojuma liellopu gaļas cenu izmaiņām, vajadzīgi pētījumi, lai to noskaidrotu. “Tas ir tas, ar ko vajadzētu sākt,” piebilda VID pārstāvis.
Sanāksmē tikai ierosināts atjaunot starpministriju darba grupu iekšējā tirgus sakārtošanas jautājumu risināšanai. šo priekšlikumu atbalstīja arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norādīja, ka darba grupai vajadzētu mainīt nosaukumu, un turpmāk tā varētu saukties par darba grupu godīgas konkurences nodrošināšanai. Grupas izveidei, pēc ministra domām, vajag divas nedēļas.
