Pēc jaunā sasaukuma Eiroparlamenta vēlēšanām sarucis deputātu skaits labējo un kreiso politisko grupu sastāvos, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu.
Pēc jaunā sasaukuma Eiroparlamenta vēlēšanām sarucis deputātu skaits labējo un kreiso politisko grupu sastāvos, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu. Savukārt eiroskeptiķi savu pārstāvniecību palielinājuši.
Vislielākos zaudējumus piedzīvojušas tādas līdz šim ietekmīgākās Eiroparlamenta politiskās grupas, kā PPE – DE un PSE, kā arī kreisie GUE/NGL grupā. Jāpiebilst, ka notikušas arī iekšējās pārbīdes līdzšinējo politisko grupu starpā. Piemēram, liberālo partiju grupai izdevās piesaistīt vairākus deputātus, kas līdz šim darbojās citās politiskajās grupās. Savukārt eiroskeptiķu grupā audzis ne tikai deputātu skaits, bet to rindās iekļāvušies daudzi deputāti, kuru politiskais mērķis ir izstāšanās no ES (Lielbritānijas Neatkarības partija).
Paredzēts, ka šajā sasaukumā deputāti strādās divdesmit komitejās. Vēl iepriekšējais parlamenta sastāvs veica dažas izmaiņas komiteju sadalījumā, veiksmīgāk sadalot politikas jomas. Tā Ārlietu komitejai izveidotas divas apakškomitejas, kas nodarbosies ar cilvēktiesību un drošības un aizsardzības jautājumiem, Starptautiskās tirdzniecības komiteja nodalīta atsevišķi no Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komitejas, bet līdzšinējā Juridiskā un iekšējā tirgus komiteja sadalīta divās atsevišķās – Juridiskajā komitejā un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Turpmāk patērētāju aizsardzības jautājumi būs izņemti no pārslogotās Vides komitejas darbu apjoma, un tā sauksies Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja. No Transporta un tūrisma komitejas nodalīta Reģionālās politikas komiteja.
Iespēju ieņemt kādu no amatiem Eiroparlamentā lielā mērā nosaka nacionālās delegācijas lielums politiskās grupas ietvaros, tāpēc visveiksmīgākie šajā jomā bijuši TB/LNNK deputāti, kas UEN grupā ieņem divu komiteju vicepriekšsēdētāju amatus: G.Krasts ir Ekonomiskās un monetārās komitejas otrais vicepriekšsēdis, bet Ģ.V.Kristovskis – Drošības un aizsardzības apakškomitejas otrais vicepriekšsēdētājs.
Lai gan Georgs Andrejevs ir vienīgais no Latvijas Liberāļu grupā (ALDE), viņš ieņems trešā vicepriekšsēdētāja amatu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā, kurā skata aptuveni 40 procentu no visiem tiesību aktiem, ko Eiroparlaments pieņem kopā ar ES Padomi. Saskaņā ar Eiroparlamenta nolikumu aizvietotājs kādā no komitejām var piedalīties tās sēdēs bez balss tiesībām.
Turklāt Eiroparlaments pieņēmis lēmumu dibināt pagaidu komiteju, kuras uzdevums būs piedalīties 2007. – 2013. gada budžeta vadlīniju (ES finanšu perspektīvu) izstrādē. Saskaņā ar šīs komitejas pilnvarām tai būs jāizstrādā ziņojums par nākamajām finanšu perspektīvām. Pagaidu komitejā darbosies 50 locekļu, kas pārstāvēs dažādas parlamentārās komitejas.
