Viesuļvētra Ivans, kas šomēnes ar postošu spēku brāzās pāri Karību salām, prasījusi vismaz 150 cilvēku dzīvību un apmēram 10 000 atstājusi bez pajumtes.
Viesuļvētra Ivans, kas šomēnes ar postošu spēku brāzās pāri Karību salām, prasījusi vismaz 150 cilvēku dzīvību un apmēram 10 000 atstājusi bez pajumtes. Par tās spēku brīnās pat speciālisti, taču citi zinātnieki saka – tas ir tikai sākums – ar katru gadu dabas stihijas pasaulē kļūs aizvien nopietnākas un postošākas. Un nelieli vēji var pat pārvērsties par nelaimi un nāvi nesošiem viesuļiem. Par laimi, šo dabas katastrofu vismaz kādu laiku pirms tās sākšanās iespējams prognozēt. Daudz bēdīgāk ir ar zemestrīcēm, kas arī ar katru gadu kļūst spēcīgākas un izdzēš aizvien vairāk dzīvību.
Pagaidām ar vairāku zinātnieku atbalstu tapušais raidījums, ko nesen demonstrēja “Discovery” kanālā par nākotnes vīzijām, liekas tikai nereāla katastrofu filma, taču, kas zina, varbūt šīs traģiskās prognozes arī piepildās. Tās ir baisas – turpinoties globālajai sasilšanai, dabas stihijas, kas tagad vērojamas tikai televīzijas ekrānos Holivudas specefektu meistaru radītajos šedevros, pēc pārdesmit gadiem varētu skart pat Baltijas valstis, kas līdz šim bijusi dabas stihiju tikpat kā neskarta vieta. Šajā raidījumā bija redzama datorā modelēta vētra, kas Vācijas ostas pilsētu Brēmeni pārvērš par Venēciju (ūdens sniedzas gandrīz līdz otrā stāva logiem), bet Anglijas piekrastes josla pavirzās vismaz par kilometru uz iekšzemi, savukārt diktors stāsta, ka arī Austrumeiropas valstis izbaudīs, ko nozīmē līdz šim nepiedzīvotas stihijas – viesuļvētras, zemestrīces, plūdi un mežu ugunsgrēki. Jā, nākotne nešķiet tik saulaina, kā gribētos, bet ļaunās nojautas vēl vairāk pastiprināja pagājušā nedēļā “Panorāmā” rādītais sižets par to, kā pārdzīvot viesuļvētru, kā pareizi aiznaglot logus un durvis un kādus pārtikas produktus iegādāties, gatavojoties dabas stihijai.
Kas ir globālās sasilšanas iemesls, zinātnieki klāstījuši jau sen – gaisa piesārņojums un ledāju izkušana, taču man patika kāda īru speciālista teiktais: “Ja cilvēks būtu dzīvojis saskaņā ar dabas likumiem un savas intereses mācējis pakārtot tiem, nevis izmantojis dabu savu ambīciju apmierināšanai, idilliskā saskaņa būtu turpinājusies. Bet tagad daba atspēlējas pāridarītājiem.” Varbūt patiešām pēdējais laiks attapties un censties visu vērst par labu, kamēr vēl kaut nedaudz tas ir iespējams.
Un Latvijā situācija arī nav nekāda jaukā. Vai tankeru nodarīto zaudējumu var atlīdzināt tās niecīgās soda naudas, ko iekasē vides pārvalžu darbinieki? Noteikti ne! Vienkāršs piemērs – par 400 kilogramu naftas izplūšanu uzlikta 220 latu soda nauda.
Bet tikmēr valdība kaļ plānus par naftas pārstrādes kompleksa izbūvi Kundziņsalā, izdzenot no mājām turienes iedzīvotājus. Un tas jau ir kārtējais solis pretī jaunam piesārņojumam, jo, lai cik saldi skan solījumi, nav iespējams pilnīgi droši pateikt, ka mūsu likteņupei Daugavai nekas nenotiks. Varbūt vajadzētu valstsvīrus aizvest ekskursijā uz kādu neskartu Latvijas dabas nostūri un likt nogulties zaļā zālītē. Varbūt tad kāds no viņiem, it sevišķi tie, kas nes “zaļo” nosaukumu, attapsies, ka rok kapu nākamajām paaudzēm. Par to derētu padomāt arī to rūpnīcu saimniekiem, kas par nevajadzīgu naudas ieguldījumu uzskata attīrīšanas iekārtu pilnveidošanu.
