Kopš 2002. gada jūlija Tukumā darbojas lielākā katlumāja Baltijā. Tā tika uzbūvēta gada laikā un izmaksāja 620 000 latu. Kā varēja pārliecināties semināra apmeklētāji, tās telpas ir patīkamas.
Kopš 2002. gada jūlija Tukumā darbojas lielākā katlumāja Baltijā. Tā tika uzbūvēta gada laikā un izmaksāja 620 000 latu.
Kā varēja pārliecināties semināra apmeklētāji, tās telpas ir patīkamas. Lai gan jāatmaksā kredīts, iedzīvotājiem apkures tarifi ir samazinājušies. Tie gan ir ļoti atšķirīgi. Atkarībā no apkurināmā objekta vispārējā tehniskā stāvokļa. “Tukuma siltuma” direktors norāda, ka siltumapgādes uzlabošanā varētu veikt daudz vairāk, ja parādi par iztērēto siltumenerģiju sezonas beigās nebūtu tik apjomīgi – 100 000 latu no iedzīvotājiem, bet 40 000 latu ir uz organizāciju un iestāžu vadītāju sirdsapziņas. Apkurei ar šķeldu ir priekšrocības, jo vides piesārņojums ar šo kurināmo ir samazināts, taču Tukuma katlumājā joprojām saglabāta apkures sistēma siltumenerģijas ražošanai ar mazutu. Ar šo kurināmo joprojām saražo aptuveni 30 – 35% nepieciešamā siltuma. Tomēr Tukumā turpina darbu pie siltumapgādes attīstības koncepcijas, kas paredz pārtraukt siltumenerģijas ražošanā izmantot mazutu. Vēl viens būtisks iemesls šā projekta veiksmei – Tukumam nav gāzesvada, tas liedz apkurē izmantot gāzi. Tukuma Domes izpilddirektors ir gandarīts, ka rasts šāds risinājums, jo līdzekļi, kas par mazutu aizplūda uz Krieviju, tagad paliek pašu mājās. Ar ANO finansiālu atbalstu Tukumā 33 objektos (visās dzīvojamās ēkās, skolās un citos sabiedriskos centros) uzstādīti automātiskie siltummezgli, kas dod iespēju maksāt par patērēto enerģijas daudzumu, nevis par apkurināmo platību.
Jāpiebilst, ka “Tukuma siltumam” nepieciešams 500 kravu šķeldas mēnesī un siltumtrases garums ir deviņi kilometri.
Nevar viennozīmīgi vērtēt sāktās aktivitātes. Vides speciālisti par tām var tikai aplaudēt, taču tautsaimnieki varētu situāciju vēlreiz pārvērtēt, lai nebūtu kā parunā – īsam var piestiķēt, ko tu garam padarīsi.
