Sestdien noslēdzās sešu dienu ilgušās pasaules komandu čempionāta jeb Nāciju kausa izcīņas sacensības enduro Polijā.
Sestdien noslēdzās sešu dienu ilgušās pasaules komandu čempionāta jeb Nāciju kausa izcīņas sacensības enduro Polijā. Pirmo reizi Latviju tur pārstāvēja pilna komanda (seši braucēji), kas kopvērtējumā 21 komandas konkurencē ieņēma 14. vietu.
Jau ziņojām, ka Latvijas komandas sastāvā startēja arī elejnieki Jānis un Einārs Vinteri. Jānis “Enduro 3” klasē sešu posmu kopvērtējumā ieņēma 19. vietu, Eināram 68. vieta “Enduro 2” klasē.
“Laika apstākļi mūs lutināja, un tikai vienu dienu bija jābrauc pa lietu, katru dienu veicām 250 kilometru, vidēji septiņas stundas dienā. Trase bija ļoti līdzīga tām, kādās braucam Latvijā,” Jānis stāsta, ka tādos apstākļos iejutušies ātri. Taču jau otrajā dienā “grūtības sita augstu vilni” – kad trasi bija divreiz šķērsojuši 470 pasaules labāko braucēju, tā pārtapa bedrainā, akmeņainā, smalku putekļu klātā bezceļā. “Kaut arī riepas tika mainītas katru dienu, saķere mazinājās, braukšana sagādāja arvien lielāku slodzi un prasīja lielāku koncentrēšanos.”
Par melno dienu visiem dalībniekiem un organizatoriem izvērtusies sacensību trešā diena ar dramatiskiem negadījumiem. “Visu dienu lija, tādēļ pasliktinājās redzamība. Kāds Holandes komandas pavadošais motobraucējs lielā ātrumā saskrējās ar poļu “Fiat”, gāja bojā motobraucējs un divi poļu pasažieri. Savukārt neskaidros apstākļos trasē mežā, ieskrienot kokos, dzīvību zaudēja pieredzējis sportists Vācijas čempions Svens Ederleins. Es biju dažu minūšu attālumā un piesteidzos viens no pirmajiem, diemžēl nekāda elpināšana nelīdzēja (bija lauzta spranda), un kopā ar vairākiem sportistiem bezpalīdzīgi gaidījām ātro palīdzību. Vēlāk turpināt sacensības bija ārkārtīgi grūti. Varēja saprast Vācijas komandu, kas no tālākas cīņas atteicās.” Sestajā dienā Jānis cerējis uz iespēju izcīnīt nedaudz augstāku vietu noslēguma krosā, taču pārāk lielie putekļi un slikti norobežotā trase bijusi par iemeslu Itālijas komandas protestiem, tiem pēc tam piebiedrojās visi braucēji un krosu boikotēja. “Kāds angļu sportists uz savu galvu gribēja veikt trasi, taču tas ilga tikai īsu brīdi – viņš tika nogrūsts no trases, un kārtības nodrošināšanai bija jāizsauc papildu apsargi,” Jānis vērtē, ka sacensību organizētāji Polijā nebija pievērsuši pietiekamu uzmanību braucēju un līdzjutēju drošībai. Pašu un arī Latvijas komandas rezultātu abi Vinteri vērtē kā attiecīga līmeņa konkurencei, sacensību apstākļiem, sportistu finansiālajam un tehniskajam nodrošinājumam un arī šābrīža pašu meistarībai atbilstošu. “Komanda uz augstu vietu vēl nevarēja cerēt, labs sasniegums ir arī tas, ka visi dalībnieki sešu dienu sacensības izturēja līdz galam,” spriež Jānis, kura 19. vieta ir no latviešiem visaugstākā. Brāļa Eināra pirmo startu tāda ranga sacensībās viņš atzīst par “vienkārši lielisku”. Arī par paša rezultātu nav iemesla skumt, jo kontrollaika starpība ar augstākas vietas ieņēmušajiem konkurentiem bijusi ļoti maza, dažbrīd pat sekundēs mērāma.
