Mode nav kā sports un mūzika – publicitāte un interese Latvijā ir niecīga.
“Mode nav kā sports un mūzika – publicitāte un interese Latvijā ir niecīga. Tas, ko tu dari, ir vairāk sev, nevis citiem,” jau pirmajās sarunas minūtēs izkristalizē domu jelgavniece Baiba Ladiga – daudzviet pasaulē atzīta modes dizainere, kas starp braucieniem uz starptautiskām modes skatēm sastopama arī Jelgavā.
Baiba, pašreiz cīnoties ar miegu, gatavojas nākamnedēļ Berlīnē notiekošajai modes skatei, kurai dizainere gatavo 16 jaunu tērpu. Bet jau 16. oktobrī viņa atkal būs ceļā uz Vāciju, Heringsdorfu, šoreiz kā fināliste eksperimentālajā kategorijā starptautiskajā skatē konkursā “Baltic Fashion Award” ar savu kolekciju “Putni”. Tā pati kolekcija, atlasīta no 3000 darbiem 30 dalībnieku finālā, kā vienīgā pārstāve no Latvijas nominēta starptautiskajā modes skatē “Humen Cup” Ķīnā, Honkongā novembrī.
Krāsojamo grāmatu šaurums
“Es zīmēju jau kopš bērnības. Nodarbojos ar krāsojamo grāmatu kontūru aizšvīkāšanu. Nekādi neiznāca iekļauties noteiktajos laukumos, jo jutu, ka man vajag vairāk telpas, kur savus švīkājumus atainot. Vecāki to acīmredzot pamanīja un sūtīja pie mākslinieka Ulda Rogas, kas piedāvāja lielākus apšvīkāšanas formātus,” stāsta Baiba, atbildot uz jautājumu, kā sākusi mākslinieces ceļu. “Vēlāk izrādījās, ka tā švīkāšana nemaz nav tik haotiska un, iekļaujoties kaut kādos rāmjos, piemēram, attēlojot ģipša figūras, rodas šis tas acij baudāms. Ar eļļas krāsām pirmo reizi iznāca iepazīties tikai Mākslas akadēmijā, kad radās doma kļūt par gleznotāju, tomēr ideja par gleznotājas radurakstu veidošanas nozīmīgumu turpmākajām paaudzēm šķita ne visai vērtīga, biedēja doma par savu darbu piedāvāšanu galerijām, tādēļ arī paliku pie lupatām,” Baiba nosmej, turpinot, ka ar gleznošanu labprāt šad tad nodarbojas vēl tagad.
No skates uz skati…
2003. gada rudenī Baiba pēc starptautiskā konkursa “Mittelmoda” izturēšanas trīs mēnešus strādāja praksē modes namā “Samar” Itālijā. “Izrādās, Itālijā ir pa pilnam latviešu modeļu, tas man, piemēram, palīdzēja tikt pusdienās, teiksim, pie pasaulslavenā modes dizainera Missoni,” viņa stāsta. Atgriezusies no Eiropas dienvidiem, pāris mēnešu vēlāk dizainere jau lidoja uz Šanhaju, lai piedalītos modes skatē “Humen Cup”. Šajā prestižajā pasākumā Baiba ar savu peldkostīmu kolekciju vienīgā no visas Eiropas ieguva ekselences balvu. Nupat viņa atgriezās no Islandes, kur pirmo reizi kā vienīgā pārstāve no Latvijas piedalījās jau piekto gadu notiekošajā “Island Fashion Week” modes nedēļā.
Uz jautājumu, vai tāda klejošana pa pasauli neatsvešina no mājām, Baiba pārliecinoši atbild: “Ar lidmašīnām ir dīvaini. Piemēram, braucot ar autobusu, tu jūti, ka visu laiku kaut kur kusties. Lidojot ir tā – tikko biji Rīgā, tagad kaut kur Ķīnā. Šķiet, ka vienkārši esi devusies uz kādu vēl neatklātu Latvijas nostūrīti un kaut kur tepat ir Rīga, Jelgava.” Jāpiebilst, ka visos konkursos un skatēs organizatori maksāja par ceļu un uzturēšanos, jo citādi piedalīšanās tajās nebūtu iespējama, – dizainere pati pagaidām bez sponsoru palīdzības sedz visus izdevumus par kolekciju radīšanu. Bieži audumu iegāde ir svarīgāka par eksistenciālām lietām, jo mode ir Baibas lielākais aicinājums.
Kašņāšanās smilškastē
“Jau akadēmijā mums, studentiem, pietrūka starptautiska skatījuma. Salīdzinājumā ar Itāliju vai Dāniju, kur pasniedzēji cenšas stimulēt studentus, Latvijā nekā tāda nav, drīzāk otrādi. Šķiet, pasniedzēji baidās, ka studenti viņus varētu pārspēt, bet mode mainās vismaz ik sezonu, un tajā apritē jāmēģina iekļūt, ja nevēlies būt provinciāls. Pēc pagājušajā gadā Itālijā piedzīvotā man kļuva skaidrs, ka nekas nav neiespējams. Ja vēlme kaut ko sasniegt ir liela, nevajag apstāties, jāmērķē vēl augstāk – agrāk vai vēlāk tas izdosies.”
Baibu “fascinē” tas, ka Latvijā daudzi cilvēki sevi dēvē par modes māksliniekiem. “Glezniecībā, piemēram, robežas ir skaidrāk redzamas, kad tu esi mākslinieks un kad – diletants, bet modē daudz ko izsaka nauda, jo tu vari nokopēt ideju un realizēt to. Mode ir šovbizness, bieži vien pietiek ar parādīšanos presē, un tevi jau uzskata par lielu mākslinieku. Piemēram, Dāvids. Pēc izglītības viņš ir pavārs, kas ar savām lielajām ambīcijām, publicitāti par katru cenu, kopēšanas spējām un sponsoriem, kuru jauniem māksliniekiem pietrūkst, panācis popularitāti. Atskatoties uz tādiem piemēriem, domāju par jaunajiem, kas, pabeidzot akadēmiju, nezina ko iesākt, un nereti tas pārvēršas par šuvēja amata piekopšanu. Tas ir nožēlojami, jo nedz valdība, nedz potenciālie sponsori neliekas ne zinis par tādu mākslas nozari kā mode. Dānijā, piemēram, mode ir tāda pati joma kā glezniecība vai grafika – darbi redzami galerijās un muzejos, tiek izdoti katalogi un pat grāmatas, mēģinot virzīt savus modes māksliniekus starptautiskā apritē, bet Latvijā tā ir tāda smilškastīšu kašāšana.”
Baiba atzīst, ka brīžiem pietrūkst motivācijas kaut ko darīt, jo cilvēki to nenovērtē. “Daru to tāpēc, ka esmu atradusi jomu, kurā sevi vislabāk protu izteikt. Savā ziņā esmu ideāliste, jo vēl joprojām uzskatu, ka mode ir māksla un agrāk vai vēlāk to novērtēs arī šajā valstī.”
No futbola līdz mūzikai
Kaut arī brīvā laika Baibai tikpat kā nav, uz jautājumu par citādām nodarbēm viņa uzreiz atbild: “Skatos futbolu! Sekoju līdzi visām spēlēm! Tikai šogad atklāju, cik ļoti man patīk šis sporta veids. Vēl patīk peldēt. Iesaku visiem, kurus arī saista šī nodarbe, aizbraukt uz Islandi! Tur ir dabīgi karstais vulkāniskais ūdens un peldēties zem klajas debess var kaut vai ziemā. Turklāt peldēšanās ir lētākais, ko uz šīs dārgās salas varētu darīt. Šogad biju iesaistījusies arī vienā muzikālajā projektā. Kādā grupā biju soliste un dziesmu autore. Tā bija elektroniskā “pop/funk” mūzika. Diemžēl, cik ātri šis pasākums sākās, tik ātri arī beidzās. Labprāt to turpinātu, ja atrastos kāds, kas vēlētos to darīt, jo vidusskolas muzikālā ietekme darījusi savu un man vēl joprojām ļoti patīk dziedāt.”
***
Fakti
– Beigusi Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena klasi
– Paralēli no 4. klases apmeklēja zīmēšanas un gleznošanas kursus pie Ulda Rogas
– Trīs gadus mācījās Jelgavas Mākslas skolas Modes dizaina nodaļā, iegūstot modes dizainera kvalifikāciju
– 2004. gadā ieguva maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā (ar 16 tērpu kolekciju “Putni”)
– Rakstījusi un veidojusi stila lapas laikrakstā “Diena”, žurnālos “Draugs”, “S” (piedalījusies arī šā žurnāla tapšanā), “Santa”
– Pašlaik strādā Jelgavā, uzņēmumā “KKR” par dizaineri (kolekcija apskatāma veikalā “Lumat” un drīzumā arī Rīgā “club wear” veikalā “Hochi Mama”), kā arī žurnālam “Una” raksta par modi
