7. oktobrī pulksten 16.30 uz trim stundām izjautātāju priekšā Briselē stāsies Latvijas kandidāte eirokomisāra amatam, pagaidām vēl Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
7. oktobrī pulksten 16.30 uz trim stundām izjautātāju priekšā Briselē stāsies Latvijas kandidāte eirokomisāra amatam, pagaidām vēl Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Par ko tiks runāts, jau ir zināms. Eiroparlamenta deputāti sagatavojuši un izplatījuši topošajiem komisāru kandidātiem adresētus deviņus vispārējus un deviņus specifiskus jautājumus. Uz tiem līdzīgi kā visu pārējo ES valstu komisāru kandidātiem rakstiski bija jāatbild arī Ūdres kundzei. Kā jau minēts, atlikusi vien saruna aci pret aci. Kad līdz tam atlicis vien mazs “šņauciens”, uz jautājumu, vai ir gatava iztaujāšanai Eiroparlamentā, I.Ūdre žurnālistiem optimistiski attraukusi, ka jūtas gatava, bet joprojām “studē šos jautājumus”. Un, protams, katru pirmdienu dodas uz Briseli konsultēties. Jācer, ka tas palīdzēs, jo viņas topošajā aprūpējamā lauciņā par nodokļiem un muitas sistēmas politiku līdz ar ES paplašināšanos problēmas rādās samilzušas.
“Ziņas” jau rakstīja, ka nepatīkamu disonansi septembra sākumā uzņēmumu ienākuma nodokļu jautājumā ienesa Francijas finanšu ministrs, kas teicis, ja gadījumā jaunpienācējas valstis nepiekritīs nodokļa harmonizācijai starp visām dalībvalstīm, tad ierosinās tām samazināt pieejamos ES finanšu līdzekļus. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks gan nekavējās šo demaršu nodēvēt kā “veco labo paņēmienu Maskavas stingrās rokas garā”. Var piekrist arī Eiroparlamenta deputātam Valdim Dombrovskim, ka Latvijas interesēm īsti neatbilstu arī vienota enerģijas nodokļa ieviešana visā ES. Tomēr pašreiz viss liecina, ka vairumā no šīm mums svarīgajām jomām nākamās iespējamās eirokomisāres atbalstu nesagaidīsim. Ūdres kundze paziņojusi, ka vienotas uzņēmuma nodokļa bāzes izveidei jākļūst par jaunās Eiropas Komisijas prioritāti. Domājams, šādas atbildes saknes drīzāk meklējamas nevis viņas pārliecībā par šāda soļa nepieciešamību, bet gan tajā, ka akurāt to grib dzirdēt Briselē sēdošo ES “lielvalstu” deputāti. Ja ir vēlēšanās saņemt eirokomisāra portfeli, Ūdres kundze acīmredzot izvēlēsies piekāpšanās taktiku. Tikai nav skaidrs, vai tas nesīs cerētos augļus, jo pret viņu īpašu “mīlestību” jūt dažs labs mūsu eirodeputāts. Papildus tam divas ar starptautiskiem sakariem bagātas Latvijas nevalstiskās organizācijas – sabiedrība par atklātību “Delna” un Eiropas kustība Latvijā – pēdējās dienās sākušas aktīvu eiroparlamentāriešu informēšanas kampaņu par kandidātes izraudzīšanas peripetijām un viņas līdz šim izvairīgajām atbildēm par savu nostāju un nākotnes redzējumu. Saliekot kopā visus šos apsvērumus, šķiet, ka Latvijas premjera nominētajai kandidātei cerības iegūt tīkoto amatu paliek arvien iluzorākas. Tomēr ir kāds aspekts, kas uz visu ļauj palūkoties arī nedaudz citādi. Pirmkārt, tas, ka bez šādiem un tādiem grēkiem un grēciņiem nav vairāki eirokomisāru kandidāti arī no citām valstīm (interešu konflikti Nīderlandes un Dānijas komisāru kandidātēm). Otrkārt, tas, ka mums viss, kas saistīts ar šāda veida pasākumu, ir jauns. Kaut gan ir viena lieta, kas tomēr nenāk par labu Latvijas kandidātei. Tā ir totāla nemācēšana komunicēties ar tiem, kas vēlas dzirdēt viņas viedokli. Brīžos, kad Ūdres kundzei bijusi iespēja to pateikt, viņas izvairīgā vispārināšana, mazrunība vai klusēšana rada iespaidu, ka viņas sakāmo ir formulējis kāds no malas vai arī viņai ir bailes pateikt “ne to, ko vajag”.
