Spēkā pieņemas cukurbiešu novākšanas sezona. Taču ne visas bietes uz fabriku pārstrādei var nogādāt uzreiz.
Spēkā pieņemas cukurbiešu novākšanas sezona. Taču ne visas bietes uz fabriku pārstrādei var nogādāt uzreiz. Daļa sakņu ir jāieziemo. Kā to izdarīt, nezaudējot cukura saturu?
Pareizi glabājot, bietes cukuru nezaudē
Cukurbiešu saknes fabrikā pieņem pēc noteikta grafika, ievērojamu daļu no kvotām arī novembrī un decembrī, tātad sala laikā. Tāpēc bietes nepieciešams ieziemot un uzglabāt tā, lai nodrošinātu normālu temperatūru (+1… +30), aizsargātu pret apsalšanu un bojāšanos.
Uzglabāšanai paredzētās bietes vāc vēlāk nekā cukurfabrikai nododamās. Tas tāpēc, lai sakņu masā būtu pēc iespējas mazāk siltuma, kas rada cukura satura zaudējumus, saknēm elpojot. Ja temperatūra ir no viena līdz trim grādiem, tad cukura zudumi ir apmēram 140 g no tonnas sakņu diennaktī. Ja sabērumā ir plus 15 grādu, cukura zudumi var sasniegt pat 700 g no tonnas diennaktī. Siltā un vējainā laikā cukurs zūd, saknēm žūstot.
Ja bietes laikus neaizsargā no sala, tās, protams, apsalst. Siltumā atkūstot, saknes kļūst stiklainas un sāk bojāties. Tad vairs nav nozīmes tās glabāt. Fabrika gan var bietes pieņemt kā nekondīcijas, bet tad cena sarūk un vairs nesedz izmaksas.
Agras salnas vai īslaicīgs sals vairāk bojā novāktās un neapsegtās bietes nekā tās, kas vēl ir zemē.
Sabērumi stirpā
Parastākā un izplatītākā ir biešu glabāšana stirpās. Tās taisa sausākās vietās, lai varētu piebraukt arī lietainās dienās. Tad ar lielajiem iekrāvējiem saknes var iekraut transportlīdzeklī, kas atrodas uz ceļa. Stirpu izmēri var būt dažādi: augstums un platums jāsaskaņo ar mehānismu iespējām, lai būtu ērta iekraušana un sakņu izņemšana. Stirpa visā garumā jāveido vienādā augstumā, pēc iespējas stāvākām malām, lai būtu ērtāk un lētāk nosegt un iekraut transportā vešanai uz fabriku.
Kamēr gaisa temperatūra ir pie nulles, stirpu neapsedz. Tuvojoties salam, to sāni gan jānosedz ar polietilēna plēvi, virsu atstājot neapsegtu elpošanai, lai pašā stirpā nepaaugstinātos temperatūra. Plēve jānostiprina ar kādu smagumu, piemēram, ar salmu ķīpām vai citādi. Plēve bietes aizsargā no salnām, vēja un neliela sala. Salam pastiprinoties, stirpas jāapsedz ar salmiem, vislabāk – ar ķīpām. Var lietot arī kūdru un citus siltumu aizturošus materiālus. Plānu kūdras kārtiņu var uzbērt arī tad, ja stirpa ar plēvi nav apsegta.
“Lielmežotnē” glabājas labi
2003. gada oktobra beigās “Lielmežotnē” tieši no kombaina “Holmer” saknes sabēra lielās stirpās. To platums bija ap 9 m, augstums – 3 m. Stirpu virsma veidojās līdzenāka, nekā saknes berot no traktora piekabēm, tad tās labāk apsegt un bietes mazāk bojājas. Nobirušās saknes uzmeta uz stirpām, tās apsedza novembra sākumā. Vispirms stirpu malām uzklāja 6 m platu plēvi, atstājot neapsegtu stirpu augšu. Vēlāk tām virsū uzlika 30 – 40 cm biezu salmu kārtu, atritinot presētos ruļļus.
Saknes glabājās labi. Noteiktajos termiņos stirpas nosedza, pēc tam ar Vācijā ražotu iekrāvēju iekrāva vešanai uz fabriku.
Citi varianti
Biešu uzglabāšanai der asfaltēti, betonēti vai grantēti laukumi, kuriem var būt arī ierobežojošas mūra vai betona sienas. Daļu biešu šādā veidā uzglabāja arī SIA “Lielmežotne”. Tā gan palielinās transporta izdevumi novākšanas laikā vai pēc tam, toties saknes atrodas vienā labi piebraucamā vietā, tās ir ērtāk apsegt, kontrolēt temperatūru un arī nogādāt uz cukurfabriku.
Ja sakņu nav pārāk daudz, uzglabāšanai der arī plašākas noliktavas, angāri, tukšas kūtis, pagrabi vai citas būves.
Būtu labāk, ja vairumu cukurbiešu uzglabātu stirpās, tās veidojot tieši novākšanas laikā, jo pārkraušana un pārvadāšana sadārdzina izmaksas.
Pārpublicēts no žurnāla “Agropols”, nr. 17., 2004
