Lai novērtētu, kāds šis gads bijis augiem, – neliels atskats.
Lai novērtētu, kāds šis gads bijis augiem, – neliels atskats.
Kā Valsts augu aizsardzības dienesta Augu kaitēkļu un slimību prognožu daļas darbinieki paredzēja jau iepriekš, pavasarī strauji izplatījās graudzāļu miltrasas infekcija. Jau aprīļa beigās 80 procentos pārbaudīto ziemas kviešu platību Latvijā bija inficēti ar graudzāļu miltrasu. Daudzos laukos tās izplatība bija sākusies jau rudenī. Ziemas rapsim Zemgalē atšķirībā no citiem reģioniem tika novērotas sausplankumainības pazīmes, sākās krustziežu spīduļa invāzija. Maija otrajā dekādē graudaugu augšējās trīs lapas bija stipri inficētas gan ar graudzāļu miltrasu, gan ar dzeltenplankumainību un pelēkplankumainību. Šo slimību dēļ parasti par vienu divām tonnām samazinās raža un cieš tās kvalitāte. Maija beigās ziemas rapša sējumus bojāja krustziežu spīduļi (vietām pat 12 vaboļu ziedkopā). Maija otrās dekādes beigās, kaut arī vasaras kviešiem bija tikai trīs lapu stadija, Jelgavas rajona sējumos bija vērojama graudzāļu miltrasa. 70 procentu pārbaudīto miežu sējumu trīs lapu stadijā jau bija inficēti ar tīklplankumainību. Kartupeļu stādījumos šķīlās pirmās paaudzes kartupeļu lapgraužu kāpuri, kuru šogad bija sevišķi daudz, tādēļ radās ekonomiski zaudējumi. Jūnija sākumā atsevišķos ziemas rapša laukos augu stublājus bojāja rapša stublāju smecernieks, kas šogad pirmo gadu bija īpaši savairojies (vietām līdz 20 kāpuru stublājā), tāpēc ir pamats uzskatīt, ka turpmāk šis kaitēklis būs jāierobežo ar insekticīdiem jeb ķīmiskajiem kukaiņu ierobežošanas līdzekļiem. Jūnija trešajā dekādē Zemgalē jau tika novērota krustziežu kakla un stublāju puves infekcija.
Jūlija sākumā, kad septiņu dienu laikā nokrita 60 milimetru nokrišņu, kartupeļu stādījumos parādījās kartupeļu lakstu puve, kviešu vārpās sākās miltrasas infekcija un septorioze, kas mēneša trešajā dekādē jau bija masveidā inficējusi vārpas. Jūlija vidū lielākajā daļā ziemāju graudaugu sējumu sāka atmirt augu trešā lapa. Mēneša beigās vārpās attīstījās vārpu fuzarioze (tās izplatību veicināja mitrie un siltie laika apstākļi ziedēšanas periodā). Ziemas un arī vasaras rapša sējumos jūlija vidū parādījās baltā puve, kuras izplatība lielāka bija tieši Zemgalē.
Jūlija beigās cukurbiešu sējumos sākās dažādu lapu plankumainību izplatība, kas palielinās arī septembra beigās. Slimību dēļ atmira augu vecākās lapas, taču, kamēr augs dzīvo, tiek dzītas jaunas lapas, patērējot saknē uzkrāto cukuru.
Septembra sākumā kāpostu stādījumos, kaut arī novēloti, tomēr intensīvi un ekonomiski nozīmīgi barojās krustziežu balteņu kāpuri. Pašreiz ziemas rapša laukos uz jaunajiem augiem barojas spradzis un smecernieks, taču ne tik lielā mērā, lai būtu nepieciešams smidzināt. Augļu dārzos izplatīta ir augļu parastā puve, kas vietām bojā līdz 32 procentiem augļu. Pirms kartupeļu bumbuļu nolikšanas glabāšanā uzmanīgi jāatlasa šogad tik izplatītās kartupeļu lakstu puves, slapjās un bakteriālās puves inficētie bumbuļi.
Lielākā daļa minēto slimību sējumu struktūras īpatnību dēļ visvairāk izplatītas tieši Zemgalē. Šis gads lauksaimniekiem bijis pārbaudījums gan laika apstākļu, gan to veicināto slimību izplatības dēļ. Tā šogad sākās salīdzinoši agri un ilga visu veģetācijas laiku, turklāt slimību spektrs bija plašs. Tādēļ, gatavojoties nākamajai sezonai, jāatgādina, ka lielākā daļa slimību izraisītāju pārziemo augsnē un uz augu atliekām (pat vairākus gadus – līdz tās pilnīgi sadalās), tāpēc viens no galvenajiem slimību un daļēji arī kaitēkļu samazināšanas veidiem ir augu maiņas ievērošana un kvalitatīva augsnes sagatavošana, vesels sēklas materiāls un inficēto augu atlieku savlaicīga aizvākšana, kā arī nezāļu iznīcināšana, jo tās bieži ir dabisks infekcijas saglabāšanās avots.
