Lietainās un vēsās vasaras dēļ gandrīz visus kultūraugu sējumus un stādījumus ietekmēja dažādas slimības.
Lietainās un vēsās vasaras dēļ gandrīz visus kultūraugu sējumus un stādījumus ietekmēja dažādas slimības. Taču vēl var veikt profilaktiskus pasākumus, lai vidi uz lauka un glabātuvēs novāktajai ražai sagatavotu pēc iespējas slimībām nepieejamāku.
Slimības augus parasti ietekmē, ja ilgstoši uz augu iedarbojas tam nelabvēlīgi, bet slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi. Kā grāmatā “Augu slimības” raksta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Augu bioloģijas un aizsardzības katedras asociētā profesore Biruta Bankina, “parazītisko organismu ietekmē un ekoloģisko faktoru nelabvēlīgas darbības rezultātā viena vai vairākas auga funkcijas (piemēram, ūdens un barības vielu uzņemšana un transports, organisko vielu veidošana, šūnu dalīšanās un augšana) tiek izjauktas. Tas notiek pakāpeniski. Sākumā augs reaģē tikai inficēšanās vietā, taču pakāpeniski bojājumi kļūst aizvien lielāki, augs nīkuļo vai pat aiziet bojā”. Lai tas nenotiktu, svarīgi vēl pirms slimības izplatības vides apstākļus padarīt patogēna attīstībai nelabvēlīgus.
Dārzeņiem nozīmīgākā – augu maiņa
Nozīmīgākais līdzeklis cīņā ar dārzeņu slimībām un kaitēkļiem ir pareiza agrotehnika. Dārzeņiem ļoti svarīga ir augu maiņa. Nevienu dārzeni nav vēlams audzēt vienā vietā vairākus gadus pēc kārtas, jo tā tiek sekmēta tam kaitīgo organismu savairošanās.
“Jau iepriekšējā gadā vēlams ielabot augsni galda biešu un citu dārzeņu sēšanai. Rudenī jākaļķo skābās augsnes, bet kūtsmēsli bija jāiestrādā jau nedaudz agrāk,” iesaka dārzeņkope Lolita Presnikova.
Sevišķi uzmanīgi jāvāc ilgi uzglabājamie kāposti. “Galviņas speciālisti iesaka griezt ar asu nazi, lai griezums būtu taisns, gluds un iespējami tuvu galviņai,” pārliecināta L.Presnikova. Viņa arī atceras, ka agrāk talciniekiem kāpostu vākšanai tika izsniegts mazs cirvītis, taču “cirst nav vēlams, jo tā var saplaisāt kacens, bet pa plaisām augā iekļūst slimību izraisītāji, un vēlāk kāposti sāk bojāties”. Kāpostus nedrīkst arī mest.
Dārzeņus uzglabājot var bojāt dažādas puves. Lai to mazinātu, lielražošanā jau mēnesi pirms ražas novākšanas jāveic profilaktiski smidzinājumi. Tomēr dārzeņkopji teic, ka zudumi uzglabāšanas laikā būs neizbēgami. Ja laika apstākļi bijuši ļoti slikti, glabāšanai nav vērts likt mazās kāpostu galviņas, jo pēc bojāto lapu notīrīšanas maz kas paliek pāri.
Kāpostu un citu dārzeņu glabāšanai rūpīgi jāiztīra un jāizdezinficē noliktavas un pagrabi. Piemēram, augļus – ābolus un bumbierus – nedrīkst glabāt kopā ar dārzeņiem, tas varētu ietekmēt augļu glabāšanos, kā arī smaržas un garšas kvalitāti.
Jāaizvāc bojātie augi un jāizvēlas veseli stādi
Ap daudzgadīgajiem krāšņumaugiem un augļkokiem rudens kopšanas darbu laikā dziļi uzrok augsni. Ja stādījumus tikai plānots ierīkot, augsni dziļi uzrok vai uzar. Tas iznīcina ziemojošo kaitēkļu kāpurus un slimību ierosinātājus.
Ap kokaugiem un no ogulājiem profilaktiski novāc lapas, ja tās skārušas plankumainības, miltrasas vai citas slimības, kuru pārnesēji ziemo uz lapām. Ieteicams arī retināt stādījumus, jo sabiezināti stādītos augos ir mitrāka vide un siltā laikā slimību attīstība tiek veicināta. Lai stādījumos neieviestos miltrasas, rūsas, vīrusslimības, nozīmīgi izvēlēties veselu un izturīgu stādāmo materiālu, ko parasti iegūst, augus pavairojot ar meristēmām jeb audu kultūrām.
Pēc augļkoku un ogulāju ražas novākšanas aizvāc bojātos augļus, tos aprok vai sadedzina. Augu aizsardzības speciāliste Maija Eihe pēc lapu nobiršanas tās iesaka smidzināt ar varu saturošiem preparātiem, piemēram, čempionu vai bordo šķīdumu. Jāizlieto liels šķidruma daudzums, pilnībā saslapinot arī stumbru un zarus. Nobirušo lapu ātrāku sadalīšanos veicina arī apsmidzināšana ar karbamīdu jeb urīnvielu.
Košumaugu dārzā augsni var uzlabot ar lapu trūdzemi, kas veicina tās auglību. Trūdzemi augsnē gan iestrādā pavasarī, bet rudenī savāktās nobirušās koku un krūmu lapas LLU asociētā profesore Ina Alsiņa iesaka uzglabāt kādā “”klusākā” dārza stūrī, lai jau nākamajā pavasarī šo substrātu iestrādātu augsnē”. Lapu trūdzeme uzlabo augsnes struktūru, augu saknēm nodrošina labvēlīgu mitruma un gaisa režīmu, papildina minerālvielu daudzumu un sekmē augsnes mikroorganismu darbību. Jāpiebilst, ka tieši augiem “labvēlīgo” mikroorganismu optimāls daudzums augsnē ir nozīmīgs patogēnu ierobežošanas faktors. Tāpēc svarīgi pareizi sagatavot augsni augu stādīšanai rudenī, nodrošinot bagātīgu trūdvielu daudzumu (labi sadalījušies kūtsmēsli vai komposts).
