Zemgales apgabaltiesa noraidīja šofera Aleksandra Korola apelācijas sūdzību pret Jelgavas Autobusu parku par darba līguma noslēgšanu un zaudējumu piedziņu.
Zemgales apgabaltiesa noraidīja šofera Aleksandra Korola apelācijas sūdzību pret Jelgavas Autobusu parku (JAP) par darba līguma noslēgšanu un zaudējumu piedziņu. JAP pirmās instances tiesas noraidīto pretprasību pret A.Korolu par goda aizskārumu un morālo kaitējumu nebija pārsūdzējis.
Pilnais apgabaltiesas spriedums būs oktobra pirmajā pusē. Vēl pirms tā saņemšanas A.Korola pārstāvji no Latvijas autopārvadātāju arodbiedrības “Latada” domā, ka viņi lēmumu pārsūdzēs. “Ziņas” jau rakstīja par pirmās instances tiesas norisi un to, kā arodbiedība detalizēti norādīja uz pazīmēm, kas atbilstoši Civillikumam, Darba likumam un citiem liecina, ka šofera ar JAP noslēgtais līgums uzskatāms par darba līgumu. Jelgavas tiesa atzina, ka šoferis līgumu ar JAP parakstījis labprātīgi, viņš to arī pildījis. Tiesai neesot pamata uzskatīt, ka līgums ir aizslēpts aiz kāda cita darījuma. Tā piekritusi, ka JAP un šofera līgumā ir darba līguma pazīmes, proti, tajā noteikta pakļaušanās konkrētai darba kārtībai. Tomēr tādas būtiskas sastāvdaļas kā darba alga neesamības gadījumā darba tiesiskās attiecības nevar tikt atzītas.
VID: šoferi ir darba ņēmēji
Apejot agrāk atspoguļotās peripetijas, apgabaltiesā arodbiedrības pārstāvji uzsvēra pakļaušanos darba devēja rīkojumiem, kā arī to, ka JAP šofera darba veikšanai pieaicināja individuālā darba veicējus, kas strādāja uz patenta pamata. A.Korols, parakstot līgumu, nav pārzinājis likumu nianses. Proti, Ministru padomes noteikumos, kur uzskaitīti individuālie darba veicēji, kas var saņemt patentu individuālā darba veikšanai, attiecībā uz šoferiem norādīts, ka viņi pārvadājumus var veikt tikai ar savā īpašumā esošu transporta līdzekli. Šāda forma JAP nepastāvēja.
Arodbiedrība uzsvēra, ka JAP nepildīja līguma nosacījumus par norēķinu kārtību, pēc saviem ieskatiem mainot koeficientus. Līdztekus pirmās instances tiesā iztirzātajiem ienākumu gūšanas apstākļiem “Latada” apgabaltiesai iesniedza Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pirmās vietnieces Nellijas Jezdakovas skaidrojumu uz arodbiedrības jautājumu, vai A.Korola gūtie ieņēmumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem uzskatāmi par tādiem, kas saņemti uz darba attiecību pamata. Tajā secināts, ka fiziskās personas, veicot pasažieru pārvadājumus ar uzņēmumam piederošu transporta līdzekli, uzskatāmas par darba ņēmējiem un šo personu gūtie ieņēmumi – par ieņēmumiem, kas gūti uz darba attiecību pamata.
JAP: tas nav VID kompetencē
JAP nodokļu konsultants Ainis Dābols, neatzīdams prasību, norādīja, ka VID nav tā institūcija, kas izvērtē darba tiesisko attiecību būtību. Arī ar pārvadājumiem saistītie normatīvi esot Satiksmes ministrijas nevis VID kompetencē. Tāpēc šis dokuments nevarot kalpot par pierādījumu. Sēdē no JAP nodokļu konsultanta varēja uzzināt, ka norēķinu metodika starp JAP un šoferiem ir tik sarežģīta, ka iedziļināšanās prasītu pārāk daudz laika. Tomēr norēķinu kārtību ar šoferiem JAP neesot tiesīgs reglamentēt un to arī nedarot. Līgumā figurējot viens laiks – mēneša beigas, tāpēc ikdienā šoferi uzņēmumam varot nodot tik naudas, cik vēloties. Šoferu stāstītais, ka nauda katru vakaru maisiņā tiek mesta iekšā pa logu, esot pārāk primitīvs. Savukārt par līgumdarbiem (pasūtījuma pārvadājumiem) šoferi iesniedzot JAP rēķinu.
Realitāte gan ir cita, un šoferi nebūt nevar operēt ar ieņēmumiem, kā to raksturoja JAP pārstāvis. Uz “Latada” jautājumu, vai JAP rīcībā ir maksājumu uzdevums, kas apliecina, ka JAP pārskaitījis naudu A.Korolam atbilstoši viņa iesniegtajam rēķinam, A.Dābols norādīja, ka pirmās instances tiesā šāds jautājums nav aktualizēts. Jāpiebilst, ka Jelgavas tiesā ne šajā, ne citās radniecīgās lietās ne šoferi, ne JAP pārstāvji vispār neminēja šādu norēķinu veidu.
Savukārt primitīvā naudas maisiņu mešana kases kastē bija realitāte. VID reģionālās iestādes un Galvenās nodokļu pārvaldes pārbaudē konstatēti kases operāciju uzskaites noteikumu un noteikumu par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām pārkāpumi. Par tiem JAP finanšu direktorei Inesei Kozlovai šā gada janvārī uzlikts 150 latu sods.
Savukārt veicot auditu par laiku no 2001. gada sākuma līdz 2003. gada beigām, VID konstatējis, ka JAP nav pareizi veikta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu uzskaite norēķinos ar autobusu nomniekiem, kā arī konstatēti citi likumu pārkāpumi. Jūnijā VID reģionālā iestāde JAP papildus aprēķinājusi pievienotās vērtības nodokli 65 997 latu apmērā un uzlikusi tikpat lielu soda naudu. Pēc apstrīdēšanas reģionālā iestāde lēmumu atstājusi spēkā. JAP iesniedzis sūdzību augstākai VID instancei. A.Dābols tiesā norādīja, ka PVN nav saistāms ar darba tiesiskajām attiecībām. Tomēr tas ir saistāms ar godprātīgu nodokļu nomaksu. Jelgavas tiesas spriedumā norādīts, ka tās rīcībā nav ziņu, ka kāda puse nebūtu maksājusi nodokļus, kā arī nav pierādījumu, ka, slēdzot starp JAP un šoferiem sadarbības līgumu, būtu apkrāpta valsts.
Pretruna pretrunas galā
Attiecībā uz noteikumiem par individuālā darba veicējiem A.Dābols sākumā norādīja, ka tie vairs nav spēkā vairākus gadus, vēlāk – ka patenti netiek izsniegti no 2004. gada. Faktiski tie joprojām ir spēkā. Bet attiecībā uz pārvadātājiem stājušās spēkā jaunas normas citos likumos. A.Dābols uzsvēra, ka Satiksmes ministrija JAP pasažieru pārvadājumu modeli ir apstiprinājusi. Uz arodbiedrības jautājumu, vai uzņēmuma rīcībā ir arī rakstisks ministrijas atzinums, JAP pārstāvis teica, ka konkrēts pierādījums ir desmit gadu darbs. Taču oficiāli ministrija nav paudusi citu viedokli kā vien to, ka MK noteiktā kārtība attiecas arī uz JAP. Ja uzņēmums prasības neievērojot, šoferiem jāvēršas tiesā.
A.Dābols vairākkārt uzsvēra, ka darba tiesiskās attiecības ir Valsts darba inspekcijas kompetencē. Tā vairākkārt bijusi pārbaudēs, bet nevienā reizē JAP neesot uzdots ar šoferiem izveidot darba attiecības. Nodokļu konsultants laikam aizmirsa, ka pašnodarbinātās personas, kādi ir autobusu šoferi, nav darba inspekcijas uzmanības lokā. Tāds ir likums. JAP inspekcija pēc savas iniciatīvas apmeklējusi pēc šoferu protesta akcijas. Lai panāktu darba līgumu noslēgšanu, šoferiem jāvēršas tiesā.
Pretruna pretrunas galā. Tā vienā teikumā var raksturot situāciju starp JAP un šoferiem, ko veicina nepilnības un pretrunas likumos, ieinteresētas koordinācijas trūkums starp visām atbildīgajām institūcijām, lai vienreiz panāktu nepārprotamu situācijas risinājumu. Pagaidām JAP un šoferu attiecības tiek viļātas kā karsts kartupelis, un juceklis turpinās. Bet juku laiki, kā zināms, vienmēr kādam ir izdevīgi.
