Ne katrā mājā un dzīvoklī ir šūpuļtīkls, bet gandrīz katrā mājā vismaz pie kāda loga karājas aizkari. Interesanti aizkari un labs grīdas klājums ir galvenie nosacījumi, lai telpa būtu mājīga.
Ne katrā mājā un dzīvoklī ir šūpuļtīkls, bet gandrīz katrā mājā vismaz pie kāda loga karājas aizkari. Interesanti aizkari un labs grīdas klājums ir galvenie nosacījumi, lai telpa būtu mājīga. Mēbeļu daudzumam tad vairs nav tik lielas nozīmes.
Viesojamies Daigas Latkovskas mājās. Viņa vairākus gadus strādājusi “Jundā” par direktora vietnieci, tagad audzina mazo Agati. Tāpēc likumsakarīgi, ka aizkari un grabuļi pašlaik viņai vienlīdz svarīgi, un savā izdomā, kā praktiski un lēti iekārtot dzīves telpu, viņa labprāt dalās ar citām jaunajām māmiņām.
Šūpuļtīkls dzīvoklī iegādāts kā oriģināla lieta, kur apsēdināt viesus. Tagad gan Daiga to izmanto plaši: ieguļas pati, uzliek mazo Agati sev uz vēdera, un, kamēr māmiņa, skatoties TV, šūpojas, arī mazā ir apmierināta. Šūpuļtīkls sākotnēji bijis apjomīgāks, tad viņi ar dzīvesbiedru sazāģējuši tā koka daļas un izveidojuši kūniņveida tīklu. To iegādājušies par 25 latiem, bet ir nopērkami uz pusi un pat vēl lētāki. Tas ir ļoti labs akcents, ja istabā ir maz mēbeļu. Lai šo “pusmēbeli”, kas sniedz tik daudz prieka, piestiprinātu, gan nepieciešamas vīrieša rokas, kas prot apieties ar urbi, skrūvēm, āķiem un dībeļiem. Sienas mājām nereti ir drūpošas, tāpēc tīkls vispirms piestiprināts pie koka pamatnes. Droši iztur 160 kilogramu.
Santehnikas veikalos nopērkama mīksta vara caurule (dažādu diametru). Tā ir viegli izlokāma un var noderēt diezgan plaši. Daiga šo cauruli izmantojusi divējādi – lai mazuļa gultiņai piekārtu baldahīnu un lai izveidotu pusloku, kur iekarināt grabulīšus virs pārtinamā galda. Pusloku viņa apdarinājusi ar audumu, bet var būt arī citi risinājumi, piemēram, notīt ar lenti. Līdzīgs izstrādājums, gan kopā ar sedziņu, kas var arī nebūt nepieciešama, jo tās jau ir krājumā, veikalā maksā krietnu summu.
Visbeidzot – aizkari. Lieta, bez kuras iztiek ļoti retā namā. Vienalga, vai tie domāti, lai aizsargātos no saules, garāmgājēju skatieniem, vai arī ieņem dekoratīva elementa vietu, tie ir pierasti un, iespējams, pārāk tradicionāli.
Daigas dzīvokļa guļamtelpā aizkari ir biezi, smagi krītoši un tumši pelēki kā pati nakts. Tas ir tumšākais akcents telpā un labi sadraudzējies ar siltās krāsas mēbelēm un gaiši pelēkajām sienām. Citu aizkaru nav. Daiga paskaidro, ka, viņasprāt, aiz loga ir pārāk skaists skats, lai to slēptu aiz vēl kaut kādiem aizkariem. Otrkārt, viņi dzīvo pietiekami augstu, iepretim nav citu kaimiņmāju logu, neviens netraucē istabā baudīt debesis, baznīcas torni, kopējo ainavu, kas ir tik mainīga no gadalaika, dienas stundas un laika apstākļiem. Visu dienu logā ir “glezna”.
Virtuves aizkariem ir dekoratīva funkcija. Zaļais tīkls asimetrisks, caur to izvītas krāsainas lentītes. Jautri. Tīkls, pēc Daigas domām, ir ļoti labs materiāls aizkariem. To iespējams izmantot arī bērna iesaistīšanai kopīgas dzīves telpas veidošanā. Pie aizkariem malā rudenī var piestiprināt kastaņus, ziemā sausas smilgas, tīklam cauri izvilkt krāsainus dzīpariņus. To visu iespējams darīt kopā. Bērniem par to varētu būt liels prieks un arī lepnums par paveiktu darbiņu, kas priecē sevi un citus. Visai interesants būs risinājums virtuvē vai jauniešu istabā, kad aizkaru vietā ļauj nonākt krāsainām kokvilnas auduma strēmelēm. Iespējamas visai dažādas kombinācijas, krāsas. Vieglums un savdabīgums garantēts. Vēl var izmantot auklu. Pie tās bērnistabā pieknaģēt, piemēram, mīkstās rotaļlietas, ja nevēlas novietot uz plauktiem vai kastēs. Tas būtu dekoratīvi un radītu zināmu mīlīgumu, un, iespējams, bērnam būtu interesantāk rotaļlietas nogādāt vietā, nevis izmētāt.
Palika vēl ļoti daudz nepakārtu karināmo un piekarināmo – puķupodi, lustras, gleznas, krūzes, sausie ziedi utt. Par to kādā citā reizē.
