Inese Guļevska mācās 1. ģimnāzijas 11. klasē. Kolektīvs ir draudzīgs.
Inese Guļevska mācās 1. ģimnāzijas 11. klasē. Kolektīvs ir draudzīgs.
“Var redzēt, ka mācās pieauguši cilvēki,” saka Inese.
Viņa vēl nezina, ko darīs pēc 12. klases, un, patiesību sakot, gandrīz nevienam viņas klasē šis jautājums nav skaidrs. Inese domā, visticamāk, ja nevarēs izlemt, kur mācīties, viņa sāks strādāt un, kad sevi izpratīs, tad arī dosies uz mērķi.
“Man ļoti patīk mūzika. Bērnībā bija sapnis spēlēt klavieres, taču nepatika mūzikas teorija. Tā sanāca, ka visu apguvu pašmācībā, sēdēju pie klavierēm un iemācījos. Vienu gadu mācījos arī pie privātskolotājas. Agrāk spēlēju divas stundas dienā, tagad vairs neatliek laika. Mans iedvesmas laiks ir vakars. Tad spēlēju un dziedu, rodas arī dziesmas. Māku spēlēt bungas. Noteikti gribu saistīt savu dzīvi ar mūziku.
Inese piedalās kādas draudzes jauniešu slavēšanas grupā un apmeklē jauniešu vakarus. Tas viņai ļoti patīk. “Tur pulcējas ap 15 jauniešu, ir interesantas tēmas, izklaides, nometnes. Kaut arī manā klasē nav kristiešu, nejūtos kā baltais zvirbulis. Mani pieņem.” Uz jautājumu, kas viņas dzīvē ir svarīgākais, meitene atbild – mīlestību saņemt un dot. Vēl svarīgi atcerēties, ka miesa un dvēsele ir vienīgais, kas cilvēkam pa īstam pieder. Inesei patīk daba, īpaši vasarās. Vienaudžiem viņa novēl dzīvot tā, lai nekas nav jānožēlo, jo cilvēks dzīvo tikai vienu reizi.