Ilzes Jumiķes gudrība slēpjas savu spēju un iespēju izmantošanā.
Ilzes Jumiķes gudrība slēpjas savu spēju un iespēju izmantošanā. Viņas talants ir valodu apgūšana zibenīgā tempā. Iespējas – plašas un vienā teikumā nepasakāmas. Šovasar Ilze savu 18. dzimšanas dienu sagaidīja Grieķijā. Viņa ir pavadījusi nakti Polijas lidostā, gaidot reisu uz Atēnām, gulējusi kādā Francijas metro stacijā un nekad nav nobijusies neparedzētu ceļa grūtību priekšā.
Uztraukties par negaidītām situācijām nav jēgas. Mamma arī zina, ja kas, došos uz Latvijas vēstniecību, un viss beigsies labi.
100 eiro par trim nedēļām Francijā
Pirms diviem gadiem – Anglija, pirms gada – Francija, šovasar – Grieķija. “Tie noteikti nav atpūtas braucieni. Man patīk sauļoties, bet nepatīk bezdarbībā gulēt saulē, tāpēc ikviens brauciens ietver kādu aktīvu darbību,” stāsta Ilze. Francijas mazpilsētā viņa kopā ar jauniešiem no Vācijas, Rumānijas un citām valstīm atjaunojusi māju sociālā centra ierīkošanai. Būvējusi no koka dēlīšiem invalīdiem uzbraucamu “slieksni” – vajadzības gadījumā pieliekamu un noņemamu. Neesot bijis nekāds vieglais darbs. Pēc tam vēl nedēļu pavadījusi kādas franču meitenes ģimenē. No Latvijas Ilze šajā pasākumā bijusi vienīgā.”Ne katrs grib kulties vasarā līdz Francijai, lai strādātu darba nometnē.” Ilze domā, ka šāda pieredze ir neatsverama, ja ņem vērā, ka Francijā pavadītais laiks izmaksājis 100 eiro. Netrūka arī atpūtas, ekskursiju, citu ieguvumu, ko vienā vārdā var apzīmēt ar vārdu “pieredze”. Par šo iespēju aizbraukt uz Franciju viņu informējusi skolas direktore Ginta Avotiņa. Bet pirms diviem gadiem Anglijā Ilze nokļuvusi, pateicoties veiksmīgai izlozei, ko organizējis žurnāls “Mērķis”.
Valodu vajag izjust, tad mācīties viegli
Kā franči, tā grieķi ir nacionāli – ne vienā, ne otrā zemē tālu netiksi ar angļu valodu. Un Ilzei, kas angliski sākusi mācīties jau sešu gadu vecumā, nācies atklāt, ka žestu valoda ir labi saprotama un internacionāla. Pārsteigums varētu būt Ilzes sacītais, ka viņa angļu valodu izjūt labāk nekā savu dzimto. “Ir vārdi, apzīmējumi, kurus angliski varu pateikt precīzāk nekā latviski,” saka Ilze. Viņa sarunvalodu spēj apgūt četru mēnešu laikā. Tāpēc spāņu un franču valodu vairs neuzskata par pilnīgām svešiniecēm, vācu un latīņu valoda, pēc pašas teiktā, nav aktīvas, bet nav pilnīgi nezināmas, krievu valoda – bez komentāriem. Grieķu valoda kopš atgriešanās no Grieķijas ir aktuāla. Ilze gribētu šajā zemē atgriezties vēlreiz, tāpēc “Google” sameklējusi mācību programmu un skolā pēc stundām mācās grieķiski. “Tā ir valoda, kurai nevar sameklēt līdzīgu.”
Griež citronus Grieķijā, ilgojas pēc Latvijas mežiem
Grieķijā nokļuvusi tāpēc, ka draudzene devusies vasaras darbā uz šo zemi. “Kā lai es laižu savu draudzeni vienu pie karstasinīgajiem grieķiem? Vienas dienas laikā nolēmu, ka braucu arī es. Citādi viņai Polijas lidostā, gaidot reisu uz Grieķiju, būtu jāpavada vienai septiņas garas stundas. Divatā ir cita lieta.” Tā meitenes nonākušas Grieķijā, bet pirmajā nedēļā pie darba nav tikts. “Gulējām saulē un mācījāmies valodu.” Ar darbu Ilzei veicies. Netālu no Atēnām franču tūristu iemīļotā atpūtas vietā Evijas salā kādā bārā viņa griezusi citronus, malusi ledu un laistījusi puķes. Nav bijis jāvāc, jāmazgā netīrie trauki. Vēlāk gan darbu nācies mainīt. Ilzei vasarā nav trūcis Grieķijas saules, bet pietrūcis Latvijas dabas. “Visu vasaru jūras krastā, tas ir stulbi. Man vajadzēja zemi, mežus, kokus,” saka meitene, kas augusi lauku plašumos, un domā, ka laukos bērni aug radošāki. “Viņiem nav jāskaidro, ar ko traktors atšķiras no taureņa.” Labākais Ilzei vēl priekšā. Varbūt tāpēc, ka jau no mazām dienām viņa mērķtiecīgi meklējusi savu ceļu. Nu… kaut vai lasot vārdnīcu un tā iemācoties burtus.
