Šodien vārdadiena Ilmāram un Skaidrītei, bet rīt sveiksim Elzas un Ilizanas.
Šodien vārdadiena Ilmāram un Skaidrītei, bet rīt sveiksim Elzas un Ilizanas.
Elza Mistere, kā pati saka, jelgavniece piektajā paaudzē, daudziem pazīstama kā kultūras dzīves vadītāja. Pirmās brīvvalsts laikā, augot dzelzceļnieka ģimenē un mācoties Dārtas pamatskolā, viņa cītīgi sportoja un kļuva par pilsētas skolu čempioni ātrslidošanā un daiļslidošanā. Drīz pēc kara astoņpadsmit gadu vecumā paralēli mācībām vakarskolā Elzas kundze sāka strādāt apriņķa izpildu komitejas kultūras nodaļā. Mainījās amati, taču darbības joma palika tā pati. Visinteresantākais dzīves posms Misteres kundzei bijis sešdesmito gadu vidus, kad viņa vadīja jaunuzcelto pilsētas kultūras namu. Tas bijis nozīmīgs notikums Jelgavas dzīvē. Tolaik Jāņa Lūsēna (vēlāk Lūcijas Ņefedovas) vadītais dramatiskais kolektīvs kļuva par Tautas teātri. Tautas kolektīva nosaukumu ieguva arī Viļa Ozola vadītais deju kolektīvs “Jaunība”, koris “Zemgale”, ko vienu brīdi diriģēja Imants Kokars. Slaveni bijuši arī mūziķi. Pūtēju orķestris, ko vadīja Jūlijs Grūtups un vēlāk Alberts Mucenieks, Rūdolfa Šteina estrādes ansamblis. Tā kā sešdesmitajos gados baznīcā bērnus kristīja reti, Elza Mistere ar savu komandu pilsētas kultūras namā jauno jelgavnieku ģimenēm organizēja Bērnības svētkus, kas tolaik bija kaut kas jauns.
Sparīga kultūras dzīve ritēja arī laukos, kur vai katrā ciemā bija savs koris, deju kolektīvs. Notika novada dziesmu un deju svētki, kuru organizēšanā Misteres kundzei ar kolēģiem darāmā bija daudz.
“Man dzīvē vienmēr līdzās strādājusi darbīgu kolēģu komanda,” saka vārdadienas gaviļniece. Šo gadu gaitā labi pārbaudīto kolēģu uzticību Elza Mistere tagad liek lietā, darbojoties Jelgavas Latviešu biedrībā.
Vēl jāpiebilst, ka viņa ir vecmāmiņa četriem darbīgiem jauniem cilvēkiem, kurus pagaidām gan vairāk interesējot sports un ekonomika.
