Oktobra sākums ir piemērotākais laiks kailsakņu kokaugu – ogulāju, augļukoku un dekoratīvo koku un krūmu – stādīšanai. Vēl līdz salam stādāmi arī konteineros nopērkamie dēsti.
Oktobra sākums ir piemērotākais laiks kailsakņu kokaugu – ogulāju, augļukoku un dekoratīvo koku un krūmu – stādīšanai. Vēl līdz salam stādāmi arī konteineros nopērkamie dēsti. “Ziņas” Jelgavas rajona stādaudzētavu speciālistiem jautāja par košumaugu aktualitātēm šoruden.
Pieņemts, ka no skujeņiem dārzā veido pamatelementus. Lapu kokaugi ar lapojuma un ziedu krāsu, ziedēšanas laiku un smaržu, zarojumu un dzinumu krāsojumu ziemā apstādījumiem piešķir mainību cauri gadalaikiem.
Plastmasas konteinerā ievietots stāds ir ne tikai labi ieaudzis, kas garantē tā iejušanos dārzā, bet arī līdz pat 20 procentiem dārgāks, tāpēc dārzkopji šo lietaino rudeni vērtē kā ļoti pateicīgu tieši kailsakņu stādu apsakņošanai.
Lapu kokaugiem īstākais stādīšanas laiks
Vēlā rudens pirmās salnas tikai nupat sākušas kokus atbrīvot no lapām. Lai kokaugus pārstādītu ar kailām saknēm, vēlams, lai tie būtu bez lapām, jo no zaļās masas turpina iztvaikot ūdens, tāpēc augs, kam traucēta ūdens un barības vielu uzņemšana, lapotā stāvoklī var pat aiziet bojā. Arī atlapotus stādus vēlams pēc iespējas ātrāk iestādīt vai pierakt.
Daudzi iecienījuši tieši mazus stādus. Tas ļauj ne tikai ietaupīt, bet arī vērot, kā augs kļūst liels.
Gan Platones pagasta stādaudzētava “Dimzas”, gan kokaudzētava “Aptiekas” Zaļenieku pagastā piedāvā plašu pildīto ceriņu šķirņu klāstu. Daudz ir arī ēdamo un dekoratīvo pīlādžu šķirņu. “Dimzu” Skujeņu nodaļas vadītāja Evita Matule, izrādot šā rudens stādu piedāvājumu, iesaka dekoratīvās mandeles, kas nebūs kaimiņa dārzā un pavasarī priecēs ar pildītiem rozā ziediem. “Ļoti skaists dekoratīvs krūms rudenī ir sarkanā pirakanta,” teic Evita. Divus metrus augstais krūms jūnijā zied rozīgi iedzelteniem ziediem, bet rudenī nogatavina un visu ziemu saglabā oranži sarkanus augļus.
“Aptieku” vadītājs Imants Parfenovičs dārza skaistuma cienītājiem piedāvā potētus lapu un skuju kokus: nokarenos pīlādžus un bērzus, nokareno gobu “Camperdown”, dažādas kļavas, liepas, lielus melnalkšņu stādus un citus kokaugus. “Šis dārzkopjiem ir lielisks rudens – no mitrās zemes stādus viegli izrakt, mazāk tiek traumēta sakņu sistēma, turklāt siltais laiks arī darbiniekiem rada labākus darba apstākļus,” priecājas I.Parfenovičs, sakot, ka stādīšanas laiks ilgs līdz pat salam.
Dzīvžogiem der gandrīz viss
Kā norobežojošu elementu apstādījumos veido dzīvžogus. Pirms stādīšanas rūpīgi jāpārdomā, kāda augstuma žogu veidot. Dažādi augi piemēroti cirptiem vai brīvi augošiem dzīvžogiem. Ja iespējams izgatavot stingru balstu, speciālisti oriģinālu “augu sētu” iesaka veidot no vīteņiem.
Dzīvžogiem vajag daudz stādu, tāpēc tie jādēsta rudenī, kad nopērkami kailsakņi. Stādaudzētavās katrs var atrast tieši savam dārzam piemērotākos dzīvā žoga veidotājaugus. Klintenes, Alpu jāņogas un ligustri piemēroti vidēju dzīvžogu veidošanai 1 – 1,5 metru augstumā. Vēl aizvien izplatītas ir vilkābeles, kuru dzelkšņainie un blīvie zari pagalmu pasargā no kaimiņu mājdzīvniekiem un citiem dārzā nelūgtiem viesiem. Ziedu krāšņumu žogā ienesīs parastais filadelfs, parastais grimonis un fizokarps pārsteigs ar lapu krāsojumu, bet lazda ik rudeni priecēs ar riekstu devumu.
Mazu dārzu īpašniekiem profesionāli dārzkopji ieteic par dzīvžoga stādmateriālu izvēlēties ogu krūmus – jāņogas, upenes. Tad pie dekoratīva nožogojuma vasarā var apēst arī pa svaigai ogai tieši no krūma, par ko sevišķi priecāsies mazākie ģimenes cilvēki. Ēšanai gan nebūs izmantojamas ogas no ceļmalās stādītiem dzīvžogiem.
Dzīvžogiem iegādājami arī skujeņi podos. No konteinerstādiem veidots dzīvžogs gan izmaksās dārgāk, bet vienādie stādi un gandrīz simtprocentīgā apsakņošanās attaisnos ieguldīto.
Ozolnieku novada Cenu pagastā “Astras dārzs” šajā gadā visvairāk tirgo lielas tūjas. Direktors Aigars Bitēns stāsta, ka “Latvijas kokaudzētavas dārzkopjiem nevar piedāvāt par diviem metriem augstākus stādus, ko firma ieved no Vācijas.” “Vietās, kur risinās strauja apbūve, kaimiņi grib pēc iespējās īsākā laikposmā norobežoties viens no otra, tāpēc pieprasa jau lielas – pat trīsmetrīgas – tūjas,” saka A.Bitēns.
Skujeņi vairs tikai podos
Dārza stādmateriāla audzētāji ik gadu augu mīļotājus pārsteidz, piedāvājot skuju kokaugus ar interesantām vainagu formām un dažādu skuju krāsu. Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs uzskata, ka oktobrī ar kailu sakni stādāmas tikai tūjas, kam raksturīga kompakta sakņu sistēma, kas mazāk ciestu stāda izrakšanas un pārstādīšanas laikā. Citi skujeņi bija jāiestāda jau līdz septembra beigām. Bet konteinerstādus var stādīt līdz pat pirmajam salam. Gan stādaudzētava “Dimzas”, gan “Aptiekas” piedāvā liela izmēra egļu, baltegļu un lapegļu stādus, vēl pieprasītas ir vidēja izmēra pacipreses, tūjas, īves un kalnu priedes, bet zemākiem stādījumiem noderīgi kadiķi, egles, pacipreses, tūjas un patūjas. Kā sedzējaugi 20 centimetru līdz 1,5 metru augstumā nopērkami kadiķi un īves.
Zaļenieku kokaudzētavā pircēji šogad iecienījuši dažādu augumu Eiropas lapegļu “Pendula” stādus. Tās ir augststumbra potējumi ar koši zaļām skujām, kas rudenī nobirst. Zari veidojas nokareni. Savukārt “Dimzās” pieprasīts un dārzkopju atzīts bijis zvīņainais kadiķis “Meyeri”. Kompaktajam un vidēji lielajam krūmam raksturīgas pelēkzilas un asas skujas, kas sakārtotas zvīņveidā. Zaru gali nokareni. Evita teic, ka septembrī jau sagatavotas Ziemassvētku eglītes, piemēram, garzvīņu baltegles, asās egles un Kanādas egles ar pelēkzaļām skujām. Tās jelgavnieku mājokļos nonāks decembra beigās.
Pirms kokaugu iestādīšanas jāsagatavo augšanas vieta. Bedri rok par trešdaļu dziļāku nekā stādāmā auga sakņu sistēma. Tajā liek kompostu vai labi satrūdējušus kūtsmēslus un sajauc ar augsni. Tievākiem kokaugiem bedrē pirms stādīšanas var ievietot arī balstu, pie kā stādu piesiet. Pēc iestādīšanas jauno augu aplaista un mulčē, lai saknes neciestu ziemas salā.
