Katrai trešajai sievietei un katram astotajam vīrietim virs 50 gadu vecuma var būt osteoporotisks lūzums.
Katrai trešajai sievietei un katram astotajam vīrietim virs 50 gadu vecuma var būt osteoporotisks lūzums. Osteoporoze ir slimība, kas padara kaulus trauslus, izraisa virkni nozīmīgu seku, kā arī var būt ar letālu iznākumu. Oktobra sākumā Latvijas žurnālisti tika aicināti uz informācijas līdzekļu semināru, kas tika veltīts kaulu veselības, profilakses un osteoporozes problēmai Latvijā.
Kalcija nepietiekamība cilvēka organismā izraisa saslimšanu un rada virkni veselībai bīstamu seku. Redzamākā, bet ne vienīgā slimība – osteoporoze. To var savlaicīgi atklāt un, apzinoties riska faktorus, veikt profilaktiskus pasākumus. Būtiski ir nodrošināt pietiekamu kalcija un D vitamīna daudzumu organismā dzīves laikā.
Kāda ir situācija ar kaulu veselību Latvijā?
2003. gada maijā Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija un Latvijas Osteoporozes biedrība veica virkni kaulu mērījumu dažādās Latvijas pilsētās, arī Jelgavā. No izmeklētajiem iedzīvotājiem 63,5 procentiem tika novērotas kaulu kvalitātes novirzes, bet 25,7 procentiem konstatēta osteoporoze.
No pārbaudītajiem Jelgavas iedzīvotājiem vairāk nekā pusei tika konstatētas kaulu pataloģijas – 20 procentiem osteoporoze, bet 33,8 procentiem – osteopēnija, kas ir osteoporozes priekšstadija. Mediķi uzskata, ka daudzu Latvijas iedzīvotāju kaulu minerālais blīvums nav uzskatāms par normai atbilstošu. Arī pārbaudes apstiprina, ka tikai 13 procentiem cilvēku kaulu stāvoklis atbilst normai. Kaut gan lielākā daļa apzinās kalcija nepieciešamību, to pēdējā gada laikā lietojuši mazāk nekā 42 procenti iedzīvotāju, bet regulāri to dara aptuveni 16 procentu. Kalciju biežāk lieto sievietes.
Novērojumi liecina, ka Latvijā ar osteoporozi slimo aptuveni 200 000 cilvēku jeb katrs desmitais valsts iedzīvotājs. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji kalcija preparātus sāk lietot tikai tad, kad jūtami simptomi un slimība jau ir klāt. Valstī viszemākais kalcija patēriņš ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem. Pētījums rāda, ka jaunieši Latvijā vairāk risina aktuālas dzīves un veselības problēmas (saaukstēšanās, iesnas, sāpes). Bet tieši šis dzīves posms ir ļoti būtisks kaulu veselības profilaksei, jo cilvēka kauli veidojas un nostiprinās līdz 30 gadiem. Turpmākās dzīves laikā skeleta masa rūk un kaulu veselība lielā mērā atkarīga no tā, kāds pamats tai likts un vai kalcija apjoms norādītajā vecumā bijis pietiekams. Vēlākā laika posmā kalcija patēriņš dažādās vecuma grupās ir no 15 līdz 20 procentiem. Savukārt vislielākais kalcija preparātu patēriņš ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kas tiek raksturota kā problemātiska grupa.
Aptaujātie iedzīvotāji Latvijā bieži atzīst kalcija nozīmību, bet uzskata, ka pietiekamu tā ikdienas devu var uzņemt ar pārtikas produktiem. Visos Latvijas reģionos aptaujātie iedzīvotāji pārliecināti, ka pārtikas produkti ir galvenais kalcija ikdienas devas uzņemšanas avots.
Osteoporozes riska grupas
Osteoporozes riska faktorus nosacīti var iedalīt divās grupās: iedzimtie jeb ģenētiskie faktori un ārējie (dzīvesveids).
Iedzimtie faktori – osteoporoze ir īpaši izplatīta eiropeiskā tipa – trauslām un gaišām – sievietēm. Lai gan iedzimtiem un pārmantotiem faktoriem ir būtiska loma, vai cilvēku var piemeklēt osteoporoze (jāpievērš uzmanība ģimenes slimību vēsturei), tikpat nozīmīgs ir dzīvesveids. Tas nosaka, vai jaunībā, kauliem veidojoties, tie sasniegs pietiekamu masu turpmākai dzīvei. Dzīvesveids ietekmē arī kaulu lūzumu iespējamību nākotnē.
Kaulu veselībai būtisks ir D vitamīns, to var uzņemt ar sauli. Tomēr Latvijā saulaino dienu skaits un tātad iespējas uzņemt D vitamīnu šādi ir nepietiekamas. Bērnībā un jaunībā uzkrātā kaulu masa ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas noteiks, vai cilvēku turpmākajā dzīvē piemeklēs osteoporoze vai ne. Jo lielāka kaulu masa sasniegta kaulu veidošanās procesa beigās (ap 30 gadiem), jo mazāks ir osteoporozes risks. Pie riska grupām pieder arī sievietes neilgi pirms un pēc menopauzes, cilvēki, kuru ģimenē bijuši osteoporozes gadījumi, cilvēki ar trauslu ķermeņa uzbūvi, ēšanas traucējumiem, smēķētāji.
Kāpēc aug osteoporozes slimnieku skaits?
Osteoporoze ir slimība, kuras laikā kaulu izturība un kvalitāte samazinās, tā izraisot kaulu un skeleta vājumu un lūzumus. Osteoporoze piezogas nemanot, bez redzamiem simptomiem. Bieži pirmais simptoms ir tieši lūzums. Tādēļ šo slimību dēvē par klusējošo epidēmiju. Latvijā dzīvesveida tendences liecina, ka par 50 gadiem vecākas sievietes vēlas saglabāt aktīvu un neatkarīgu dzīvesveidu, bet ignorē slimību kā potenciālo risku, kas viņas var ierobežot.
Osteoporoze ir globāla problēma, īpaši apzinoties, ka populācija kopumā noveco. Tā ir izplatīta sabiedrības veselības aprūpes problēma, jo prasa lielus ieguldījumus, kā arī pašu pacientu līdzekļus. Latvijā osteoporozes ārstēšana nav iekļauta valsts finansētā programmā. Tas nozīmē no savas kabatas tērēt ievērojamus līdzekļus ikvienam, kuru piemeklē šī slimība. Tādēļ racionālākais, saudzīgākais un arī lētākais veids ir savlaicīga profilakse (sports, pareizs, sabalansēts uzturs, pietiekams kalcija daudzums, tā un D vitamīna uzņemšana visu dzīvi). Katram būtu jāzina, ka viens no galvenajiem osteoporozes novēršanas veidiem ir profilakse un agrīna slimības diagnosticēšana.
Mūsu steidzīgajā ikdienā ne vienmēr ar uzturu var uzņemt nepieciešamo kalcija dienas devu, īpaši, ja dinamiskais dzīvesveids un darba ritms neparedz regulāras, pilnvērtīgas ēdienreizes. Lai nodrošinātu nepieciešamo kalcija ikdienas devu, dienā būtu jāapēd puskilograms siera vai litrs jogurta, vai citi līdzvērtīgi produkti. Diemžēl katru dienu to nav iespējams izdarīt. Jāapzinās arī, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto produktus, kas satur kofeīnu, nikotīnu, un pastiprināti izvada kalciju no organisma. Tādēļ kalcijs kombinācijā ar D vitamīnu jāuzņem papildus ikdienas pārtikas produktiem.
***
Ieteikumi, pirms slimība piemeklējusi
Jāpalielina fiziskās aktivitātes, tās labvēlīgi ietekmē skeleta uzbūvi un stiprumu. Īpaša nozīme šīm aktivitātēm ir bērnībā.
Jāizvairās no smēķēšanas un alkohola lietošanas.
Jānodrošina pietiekams kalcija daudzums uzturā vai tas jālieto papildus. Ar kalciju bagāti ēdieni ir piens, jogurts, siers, šo produktu sastāvā ietilpstošo kalciju organisms viegli uzņem. Tas ir arī dārzeņos un augļos – brokoļos, pupiņās, vīģēs. Maize un citi graudu izstrādājumi, ja tie nav bagātināti ar kalciju, ir samērā nabadzīgi šā elementa avoti.
Kafija, sāls un gāzētie dzērieni veicina kalcija izvadīšanu no organisma ar urīnu.
Jānodrošina pietiekama D vitamīna uzņemšana, jo tas sekmē kalcija izgulsnēšanos kaulaudos.
Sasniedzot noteiktu vecumu (40 – 50 gadu), regulāri jāseko līdzi savām svara un auguma garuma izmaiņām.
Pēc 55 gadu vecuma vismaz reizi gadā jāveic osteodensitometrija (kaulu masas blīvuma noteikšana).
Nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar ārstu, papildus jālieto kalciju un D vitamīnu saturoši preparāti.
