Mūsu pilsēta diemžēl ir slavena ar saviem cietumiem.
Mūsu pilsēta diemžēl ir slavena ar saviem cietumiem. Interesanti, ka šoruden Jāņa Čakstes 145. jubilejas mītiņā pie dižā novadnieka pieminekļa ne viens vien runātājs uzsvēra, ka Latvijas pirmais prezidents savulaik Jelgavā ne tikai mācījies, strādājis, kopā ar kundzi Justīni laidis pasaulē astoņus no saviem deviņiem bērniem, bet arī trīs mēnešus sēdējis cietumā.
Šis sods mūsu dižajam novadniekam tika piespriests 1907. gada decembrī par pretdarbību cara Nikolaja II politikai.
Redzot tautas nemieru 1905. – 1907. gada revolūcijā, cars bija spiests ieviest demokrātiskus pārveidojumus. Revolūcijas iespaidā tika radīta tautas vēlēta Krievijas Valsts dome. Arī Jelgavas advokāts un publicists J.Čakste kļuva par tās deputātu. Taču dome darbojās tikai dažus mēnešus – no 1906. gada aprīļa līdz jūlijam, kad Nikolajs II to atlaida. Tomēr 180 deputātu, J.Čaksti ieskaitot, turpināja politisko cīņu. Viņi izbrauca uz Somiju (tā tolaik ietilpa Krievijas impērijā) un 1906. gada 10. jūlijā Viborgā pieņēma manifestu, kurā aicināja tautu nedod dēlus armijā un nemaksāt nodokļus, kamēr cars nebūs domi kā demokrātisku institūciju atjaunojis.
J.Čakstes dzimtas māju “Auču” muzeja vadītājai Inetai Freimanei ir ziņas, ka atlaistajam domniekam cietuma režīms salīdzinājumā ar mokām, ko piedzīvoja, piemēram, komunistisko represiju upuri, bija samērā maigs. J.Čakste varējis lasīt, sekot presei, saņemt paciņas un tikties ar tuviniekiem. Grūtāks viņam bija laiks pēc iznākšanas no cietuma, kad rosīgajam vīram bija aizliegta jebkāda sabiedriska darbošanās – pat dalība skolēnu vecāku komitejā. Šis aizliegums turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam.
