Pēdējā laikā tiek runāts un gādāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, par viņu izglītības un darba iespējām.
Pēdējā laikā tiek runāts un gādāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, par viņu izglītības un darba iespējām. Diemžēl gadās, ka medus mucā iepil arī pa kādam darvas pilienam. Šoreiz tas attiecināms uz Jelgavas Amatu skolu.
“Ziņās” vērsās kāda jauna sieviete, lai izstāstītu par nepatīkamo situāciju, kādā šovasar nokļuvusi viņas 15 gadu vecā māsa, stājoties Jelgavas Amatu skolas frizieru grupā.
“Māsas lielākais sapnis jau no mazām dienām bija iemācīties friziera amata prasmi. Pēc 9. klases viņa devās uz Amatu skolu, jo tā ir vienīgā mācību iestāde Jelgavā, kur var apgūt šo profesiju. Skolā tika iesniegti visi prasītie dokumenti, māsai tika atļauts kārtot testu. Pārbaudījumā viņa nopelnīja astoņas balles, taču nākamajā dienā sarakstā ar kursā uzņemtajiem audzēkņiem māsas vārda nebija. Uzņemšanas komisijā noskaidrojām, ka māsa nav uzņemta, kāpēc – lai jautājot skolas vadībai. Direktore bija savā kabinetā, tobrīd tur atradās vēl divas skolnieces un viena sieviete. Atbildot uz māsas jautājumu, direktore bez jebkādas iejūtības skaļā balsī sacīja: “Tāpēc, ka tu esi slima!” Māsa satraucās un sāka raudāt. Man runāt direktore neļāva, pārtrauca pusvārdā,” asarām acīs atstāsta jaunā sieviete. Viņa kopā ar satraukto māsu pametusi direktores kabinetu un uzskata, ka pret viņām direktore rīkojusies, neievērojot cilvēktiesības.
Sieviete stāsta, ka jaunākā māsa slimo ar juvelīno reimatoīdo artrītu (JRA), taču tas māsai netraucē būt aktīvai, dzīvespriecīgai un nebūt dumjākai par saviem vienaudžiem. Turklāt neviens ārsts nav devis izziņu, ka ar šādu diagnozi cilvēks nedrīkstētu mācīties vai strādāt.
Meitene turpina cīnīties par savu sapni. Lai izmācītos par frizieri, viņa katru nedēļu brauc uz mācībām Rīgā.
Ārsta viedoklis
Sertificēta ģimenes ārste Baiba Būčiņa vairākus gadus ir strādājusi arī Izglītības pārvaldē par skolu ārsti. Viņa skaidro, ka JRA nekādā gadījumā nav kontraindikāciju slimība. Tā galvenokārt skar locītavas – pirkstus, kāju potītes, ceļgalus. Slimības izcelsme nav zināma, tā nav arī iedzimta, to var izprovocēt vīruss. Bērniem tas bieži sākas skolas vecumā. JRA slimniekiem novērojama locītavu tūska, stīvums, tādēļ ir ļoti svarīgi kustināt tās. “Nevar būt ne runas, ka bērns tādēļ nedrīkstētu mācīties skolā. Varbūt nākotnē viņa nestrādās friziera specialitātē, toties atvērs savu salonu. Mūsdienās, lietojot adekvātu terapiju, JRA tiek ārstēts. Ar šādu diagnozi cilvēki ļoti veiksmīgi arī strādā,” skaidro ārste.
Direktores skaidrojums
Amatu skolas direktore Anastasija Piļņikova stāsta, ka meitene frizieru klasē nav uzņemta, jo skolas mediķis un psihologs atzinuši, ka jauniete šajā specialitātē nevarēšot strādāt, jo amats prasa ilgstoši stāvēt kājās. “Tā kā meitene visu gadu slimojusi, bet friziera specialitāte prasa cilvēkam būt veselam, es viņai būtu mēģinājusi piedāvāt mācīties ko citu, piemēram, drēbnieka profesiju. Ar veselību nedrīkst jokot. Ja mācību vai prakses laikā ar bērnu kaut kas notiks, atbildīga būšu es,” skaidro direktore. Tagad viņa atzīst – ja meitene būtu varējusi uzrādīt vecāku zīmi, kas ļauj bērnam mācīties attiecīgajā specialitātē, un vecāki par to uzņemas pilnīgu atbildību, meitene varētu mācīties arī frizieru grupā. Diemžēl jauniete nezināja par šādu skolas prasību, viņa uzrādījusi tikai prasīto ārsta zīmi, kurā norādīta diagnoze un atļauja mācīties Amatu skolā. A.Piļņikova savukārt skaidro, ka abām jaunietēm nevajadzēja tik ātri pamest viņas kabinetu un skolas vadības attieksme sarunā ar meiteni un viņas māsu bijusi normāla. “Pēc dažām dienām pie manis atnāca tikai vecākā māsa, paņēma dokumentus un pateica, ka māsa atradusi labāku skolu. Vienkārši nevajadzēja aiziet, mēs būtu izrunājušās un atradušas risinājumu,” pārliecināta A.Piļņikova.
Izglītības pārvaldes atzinums
Domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza “Ziņām” atzina, ka starpgadījums ir ļoti nepatīkams. Jau tuvākajā laikā tikšot izpētīti skolas uzņemšanas rezultāti. Ja tajos tiešām atklāsies, ka meitene skolā nav uzņemta viņas slimības dēļ, tā būs nopietna kļūda uzņemšanas komisijas darbā, un tiks lemts par tālāko rīcību. G.Auza norāda, ka diagnoze nekādā gadījumā nedrīkst būt par pamatu bērna neuzņemšanai skolā. Pārvaldes vadītāja atvainojas meitenei un viņas vecākiem par nepatīkamo starpgadījumu un apsola darīt visu, lai jaunietei būtu iespēja mācīties kādā no Jelgavas skolām.
