Režisora Gunta Krūmiņa vadītajā Ozolnieku teātrī sezonas atklāšana būs 15. oktobrī, kad pulksten 19 Ozolnieku tautas nama zālē tradicionāli savā pagastā bez ieejas biļetēm tiks izrādīta Elmāra Ansona liriskā komēdija «Kāzu naktī».
Režisora Gunta Krūmiņa vadītajā Ozolnieku teātrī sezonas atklāšana būs 15. oktobrī, kad pulksten 19 Ozolnieku tautas nama zālē tradicionāli savā pagastā bez ieejas biļetēm tiks izrādīta Elmāra Ansona liriskā komēdija “Kāzu naktī”. Teātra kolektīvs mēģinājumos atsācis strādāt jau kopš septembra sākuma.
“Kāzu nakts” pirmizrāde bija pavasarī – pagājušās sezonas noslēgumā. Taču toreiz, kā atzīst režisors, Ozolnieku tautas nams šo faktu daudz nereklamējis. Apmēram puse no izrādē iesaistītajiem aktieriem bija pavisam jauni cilvēki. Un nevarēja būt droši, ka šis eksperiments attaisnosies. Taču dzīvē izrādījās, ka luga iznākusi tik pieņemama, ka sezonas atklāšanā uz Ozolniekiem var aicināt arī dramaturgu Elmāru Ansonu.
Par lugas autoru G.Krūmiņš saka: “Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad šis darbs tika uzrakstīts, E.Ansons bija ļoti populārs. Viņu iestudēja profesionālie teātri Liepājā un Rīgā. Taču tad pēkšņi viņš lugu rakstīšanu pārtrauca. “Kāzu naktī” esmu piemērojis mūsdienām. Un tā ir skatītājam viegli uztverama, jo mīlestība jau nenoveco.” Paralēli tam teātris ķēries klāt pie jaunas kamertipa izrādes veidošanas. Tā ir poļu dramaturga Kšištofa Hoinska luga “Atmiņu vakars”. “Režisora mūžā lielākoties esmu iestudējis mūsu pašu autorus vai arī dramatizējis kaut ko no latviešu literatūras, taču šoreiz, tuvojoties savai stūrainajai 75 dzīves un 55 skatuves gadu jubilejai, man acīs iekrita šis Jāzepa Osmaņa tulkotajā poļu lugu krājumā publicētais darbs. Uzvedums ir ne visai garš. Izrāde balstās uz diviem aktieriem, bet pavisam tajā spēlē tikai četri. Mani saistīja izrādē “paceltā” problēma. Tas ir cilvēka godaprāts. Es negribētu sīkāk atklāt režisoriskās ieceres, vien to, ka izrāde būs ļoti tuvināta publikai. Mēs to spēlēsim nevis uz skatuves, bet gan zālē,” stāsta G.Krūmiņš. Tātad iznāk, ka “Atmiņu vakara” pirmizrāde sakritīs ar režisora jubilejām, kas tiks svinētas janvārī.
Ko darīt pārējiem divdesmit Ozolnieku aktieriem, kas nav iesaistīti jaunajā lugā? Kā režisors, tā arī aktrise Līga Valtere, kas G.Krūmiņa vadībā strādā jau septīto gadu, uzskata, ka darba būs pietiekami. Proti, jāgatavojas pārējo trīs repertuārā iekļauto lugu izrādēm. Ozolnieku teātrim raksturīgi, ka tas agrāk iestudētos darbus neatstāj pūra dibenā, bet gan turpina izrādīt. Piemēram, 2001. gadā iestudētajam Valda Rūmnieka un Andreja Miglas “Sveču valsim”, kas stāsta par 1941. gada 14. jūnija priekšvakaru, trijos gados bijušas jau 22 izrādes. Turklāt ne tikai rajonā, bet arī Rīgā Okupācijas muzejā. Jau kļuvis par tradīciju, ka ar šo lugu teātris sezonu noslēdz. Ozolnieku teātra repertuārā vēl ir 2002. gadā iestudētais Andreja Upīša romāna “Sieviete” dramatizējums. Visas trīs agrāk iestudētās lugas teātris izrādīs arī šoruden oktobrī.
“Sezonu atsākot, lai paveiktu visu tā, kā vajag, nepieciešama lielāka uzmanība,” teic Ozolnieku teātra aktrise un izrāžu muzikālā noformējuma veidotāja L.Valtere. Par savu režisoru viņai būtu sakāmi daudzi labi vārdi. Būdama mūziķe un Glūdas Mūzikas skolas pedagoģe, viņa saskatījusi vairākas līdzības starp to, kā top skaņdarba izpildījums un kā G.Krūmiņš būvē savas izrādes. “Režisoram ir arī pedagoga talants. Ja aktieris ir atdevīgs un ļaujas, viņš spēj dabūt no tā ārā daudz. Kādreiz pati par sevi brīnos, ka režisors ir manī saskatījis kaut ko tādu, par ko īsti nezināju,” piebilst L.Valtere.
Triju gadu laikā G.Krūmiņa atjaunotais Ozolnieku teātris ar katru iestudēto lugu no pieciem sešiem aktieriem izaudzis līdz divdesmit piecu cilvēku kolektīvam.
