Vilces ļaudīm prāts uz teātra spēlēšanu nesies jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad šīs puses aktieri režisora Eduarda Smiļģa un mūzikas režisora Roberta Goda vadībā iestudēja lugas «Indulis un Ārija», «Uguns un nakts».
Vilces ļaudīm prāts uz teātra spēlēšanu nesies jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad šīs puses aktieri režisora Eduarda Smiļģa un mūzikas režisora Roberta Goda vadībā iestudēja lugas “Indulis un Ārija”, “Uguns un nakts”. Ilgus gadus Vilcē teātra nav bijis, bet 2000. gadā tas atdzimis no jauna.
Ne katrs pagasts var lepoties ar tik lieliem teātrmīļiem kā Vilce. Teātris tur spēlēts jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tad kādu brīdi tas apsīcis, bet 2000. gadā režisores Regīnas Deksnes vadībā atkal atsācis darbu.
Režisore stāsta, ka kolektīvs sākumā tapis šaurā draugu pulkā, bet drīz tam vēl un vēl pievienojās spēlēt gribētāji. Pašreiz teātrī ir 18 aktieru un visi vairāk vai mazāk izrādēs tiek nodarbināti. Piektdienas vakari Vilces tautas namā izbrīvēti mēģinājumiem. Režisore teic, ka katru gadu kolektīvs cenšas iestudēt kādu lielāku darbu. Pirmais iestudējums bija 2000. gadā viencēliena komēdija “Pašu audzināts”, tad lugas “Sārts”, “Visi ceļi ved uz Pločiem”, “Sunītis un viņa kauliņš”, bet šogad režisore izvēlējusies Paula Putniņa lugu “Pusdūša”. Sezonas laikā lielais darbs nav vienīgais, pie kura kolektīvs strādā, tiek iestudētas un rādītas arī dažādas etīdes, iestudējumi bērniem. Šogad pagasta iedzīvotāji izteikuši priekšlikumu izrādīt “Skroderdienas Silmačos”, un režisore neizslēdz, ka kādu etīdi, ar ko palutināt vietējos ļaudis Līgo vakarā, no Blaumaņa skroderdienām varētu arī iestudēt.
Vilces teātra aktieri ir ne tikai spēlēt griboši, bet arī ļoti enerģiski tērpu šūšanā, piemeklēšanā, dekorāciju veidošanā, – viss tiek darīts pašu rokām. R.Deksne atzīst, ka amatierteātra lielākie sponsori ir Vilces pašvaldība un vietējie uzņēmēji. Mazais kolektīviņš izaudzis par nopietnu un lielu: “Prieks, ka mūsu vidū ir dažāda vecuma cilvēki, arī jaunieši. Ja tā turpināsies, man pat ir doma Vilcē izveidot jauniešu kolektīvu,” atklāj režisore.
Vilces aktieri skatītājus priecē ne tikai savā pagastā un Jelgavā, bet arī ārpus rajona: “Uz katru izrādi mums ir nopirkta licence, un par iestudējumu ar Autortiesību aģentūras starpniecību maksājam honorāru arī izrāžu autoriem. Ja kaut ko izdodas nopelnīt, tas nav daudz, tikai savam priekam – kādai ekskursijai vai muzeja apmeklējumam,” stāsta režisore.
2005. gada 10. martā Vilces amatierteātris svinēs piecu gadu jubileju.
