Vai pašvaldībā ir vērsušies arī citu lielu tirdzniecības un sabiedrisko objektu būvētgribētāji?
Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem kopīgi ar Jelgavas pašvaldības Būvvaldi rīkotās telefonakcijas atreferējumu. Pašvaldību pārstāvēja Jelgavas pašvaldības Būvvaldes vadītāja vietas izpildītāja Inita Dzalbe (I.Dz.), pilsētas teritorijas plānotāja Gunita Osīte (G.O.) un būvinspektore Natālija Ļubina (N.Ļ). Lasītāju jautājumus un speciālistu atbildes
pierakstīja komentētājs Edgars Sauka.
Jau labi sen tiek spriests par pārmaiņām Hercoga Jēkaba laukumā. Tuvāk pilsētas Domei tiek pārvietota autobusu pietura. Kādas būs un kad jelgavnieki sagaidīs vēl citas izmaiņas?
I.Dz.: Pēc Otrā pasaules kara Jelgava tika uzbūvēta no jauna, tāpēc, lai kā mums gribētos, vecās Jelgavas laukumus un namus to sākotnējā izskatā nav iespējams atjaunot.
Gadu gaitā izveidojusies pašreizējā Hercoga Jēkaba laukuma struktūra, mainījies tuvīno ielu tīkls. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, uz laukumu būtu jāraugās kā uz mūsdienīgu pilsētvides elementu. Plānojam rīkot arhitektu plenēru, pieaicinot nozares speciālistus. Tā uzdevums būs meklēt jaunas idejas un risinājumus Hercoga Jēkaba laukuma rekonstrukcijai. Pēc tam tiks izstrādāts skiču projekts, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem publiskajai apspriešanai. Pagaidām plenēra norises laiks vēl tiek precizēts.
Domāju, ka arhitektu piedāvātās idejas un svaigais redzējums dos iespēju izstrādāt labu laukuma rekonstrukcijas projektu. Jau tagad aicinu visus Jelgavas iedzīvotājus sekot informācijai un piedalīties Hercoga Jēkaba laukuma rekonstrukcijas projekta sabiedriskajā apspriešanā.
Kāds ir jūsu viedoklis par laukuma nākotni?
I.Dz.: Tagad Hercoga Jēkaba laukuma apstādījumu struktūra un apbūve pēc mēroga nepilda savas funkcijas, tas nav pietiekami kompakts, ir apgrūtināta pasākumu norise. Tādēļ esam iecerējuši organizēt arhitektu plenēru, lai meklētu labākos risinājumus, jo tik nozīmīgu objektu rekonstrukcijai nepieciešams plašāks skatījums un jaunas idejas.
Kad paredzēts labiekārtot laukumu pie 4. pamatskolas Pulkveža O.Kalpaka ielā?
G.O.: Saskaņā ar pilsētas perspektīvo plānojumu šajā vietā iecerēta darījumu un sabiedrisko objektu apbūve, bet tuvākajos gados tur varētu sākties sabiedrisku objektu būvniecība. Tomēr jārēķinās ar to, ka šī teritorija ir privātīpašums, tādēļ pašvaldībai ir ierobežotas iespējas ietekmēt projektu realizāciju. Viss būs atkarīgs no privātīpašnieku iniciatīvas.
Vai pašvaldībai nav juridiska spēka piespiest īpašniekus sakārtot nepievilcīgās Jelgavas teritorijas? Tādi ir, piemēram, tukšie RAF korpusi, kas tagad nonākuši vairāku īpašnieku rokās.
I.Dz.: Pašvaldībai nav juridisku instrumentu, kas ļautu piespiest privātīpašnieku viņa īpašumā sākt saimniecisku darbību. Pašvaldība var prasīt teritorijas un ēku uzturēšanu pieņemamā izskatā atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem. Tas arī tiek darīts.
G.O.: Iespējams, risinājums būtu izmaiņas nodokļu likumdošanā, proti, paaugstinot nodokļu likmes saimnieciski neizmantotiem īpašumiem, tie varētu kļūt par apgrūtinājumu. Šāda pieeja noteikti stimulētu īpašniekus meklēt risinājumus un sākt saimniecisko darbību savos nekustamajos īpašumos.
Kam pieder teritorija no Garozas ielas līdz bijušajai RAF? Tā aizaugusi ar nezālēm cilvēka augumā, pavasaros nenopļauto zāli dažs vēl pamanās nodedzināt. Vai nākotnē šī teritorija nemainīsies?
G.O.: Teritorija pieder Latvijas Dzelzceļam, kam arī būtu jārūpējas par tās uzturēšanu kārtībā. Piespiest viņus nopļaut zāli nav Būvvaldes funkcija, tomēr noteikti informēsim atbildīgos dienestus, lai pievērš pastiprinātu uzmanību šai teritorijai.
N.Ļ.: Uzraudzība par pilsētas teritorijas sakopšanu ir pašvaldības policijas funkcija. Ar pretenzijām par kādu nesakoptu teritoriju iesakām vērsties pie viņiem.
Iebraucot Jelgavā ar vilcienu, paveras briesmīgs skats uz teritoriju gar Cukurfabriku. Vai tiks sakārtota arī šī teritorija?
G.O.: Jelgavas pašvaldība izstrādājuši detaļplānu Lielupes labā krasta labiekārtošanai, Cukurfabrikas vadība izteikusi gatavību sev piederošo daļu iekļaut sakārtojamo skaitā. Tas nozīmē, ka detaļplānojums ietvers arī tās teritoriju.
Kas tiek domāts ar pilsētas attīstības stratēģijā minēto Jelgavas dominanšu vīziju?
I.Dz.: No arhitektu viedokļa par Jelgavas pilsētvides attīstību tiek domāts ikreiz, kad pie mums apstiprināšanai nonāk kāds jauns sabiedriski nozīmīgs būvniecības objekts. Domāju, ka jauna dominante, iebraucot pilsētā pāri tiltam no Rīgas puses, būs atjaunojamais baznīcas tornis. Ideju līmenī tiek domāts par bijušo vietu atjaunošanu.
Vai pašvaldībai ir iespējas noteikt īpašniekam, kas vēlas būvēt, prasības piegulošās teritorijas labiekārtošanai?
I.Dz.: Šis jautājums nav Būvvaldes kompetencē, tomēr privātās publiskās partnerības ietvaros iespējams savstarpēji vienoties ar uzņēmējiem par piegulošo teritoriju labiekārtošanu. Tas ir sadarbības jautājums.
Kāda ir rūpnieciskās zonas attīstības perspektīva? Vai pašvaldības rīcībā ir zeme, ko piedāvāt interesentiem?
G.O.: Perspektīvā paredzēts turpināt attīstīt ražošanas objektu būvi Aviācijas ielas rajonā. Patlaban izsludināts konkurss par pēdējā šajā vietā brīvā zemesgabala nodošanu nomā. Pašvaldībai vēl pieder perspektīvā rūpnieciskās apbūves zona Langervaldes ielas rajonā. Arī vairāki nelieli zemes īpašumi Viskaļu un Lapskalna ielas rajonā.
Pašlaik tiek pabeigta deviņstāvu dzīvojamā māja Satiksmes ielā. Vai ir domāts arī par tās iekšpagalma labiekārtošanu?
I.Dz.: Salīdzinājumā ar citiem Jelgavas daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem tas ir vissliktākajā stāvoklī. Tur notika padomju laiku pēdējo dzīvojamo ēku būvniecība, iecerētie sabiedriskie objekti netika pabeigti vai pat iesākti. Novārtā tika pamesta labiekārtošana, lai gan tā bija iecerēta. Pašvaldībā pašlaik tiek ieviests tā saucamais trīs gadu budžeta cikls. Tā pirmajā posmā iecerēts izstrādāt šīs un citu nesakārtoto vietu detaļplānojumu, pēc tam arī varētu domāt par finansējumu, lai sāktu labiekārtošanu.
G.O.: Viens no variantiem ir pēc detaļplānojuma izstrādes nodot nomā zemi privātajam sektoram, projekta realizācijai nepiesaistot pilsētas budžeta līdzekļus. Potenciālais būvētājs par saviem līdzekļiem labiekārtotu arī iekškvartālu teritoriju.
N.Ļ.: Pie katras daudzdzīvokļu mājas atrodas noteikta funkcionālā teritorija, par tās uzturēšanu iedzīvotāji maksā apsaimniekošanas maksu. Saskaņā ar apbūves noteikumiem par ēku funkcionālo teritoriju ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki. Vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji kopīgi var nolemt, ka daļa viņu apsaimniekošanas naudas varētu tikt novirzīta piegulošās teritorijas labiekārtošanai. Lielāku iniciatīvu varētu izrādīt māju vecākie.
G.O.: Runājot par detaļplānojuma izstrādi, mēs domājam tās teritorijas, kas atrodas ārpus šo māju funkcionālās teritorijas, kas Jelgavā ir 13 hektāru. Oktobra vidū lemsim par detaļplānojuma izstrādes sākšanu minētajā iekšpagalma teritorijā Satiksmes ielā.
Kā norit darbi pilsētas pasāžas būvniecībā starp Katoļu, Driksas un Pasta ielu?
I.Dz.: Šim objektam pašvaldībā jau saskaņots skiču projekts. Pašlaik Būvvaldē izskatīšanai iesniegts nulles cikla projekts. Pēc tā ekspertīzes spriedīsim par apstiprināšanu. Tas varētu notikt jau tuvākās nedēļas laikā. Objekts, domājams, tiks nodots ekspluatācijā nākamā gada novembrī.
Vai pašvaldībā ir vērsušies arī citu lielu tirdzniecības un sabiedrisko objektu būvētgribētāji?
I.Dz.: Pašreiz saņemts skiču projekts par objekta būvi blakus Rīgas un Institūta ielas krustojumam. Saskaņā ar apstiprināto detaļplānojumu šajā zonā paredzēta lielveikala būvniecība. Vēl vienu lielveikalu celt paredzēts Rūpniecības ielā 77a.
Vai nākamgad turpināsies Rīgas ielas rekonstrukcija?
I.Dz.: Ir izstrādāts projekts. Vai rekonstrukciju izdosies paveikt līdz Loka maģistrālei, atkarīgs no finansējuma. Satiksmes ministrija ielas rekonstrukcijas turpinājumam nākamā gada valsts budžetā ir iekļāvusi līdzfinansējumu. Vai to apstiprinās, atkarīgs no Saeimas balsojuma.
Kad Jelgavā būs normāla estrāde?
I.Dz.: Tās izbūvei nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc jautājums par tās atrašanās vietu un būvēšanu pagaidām tiek skatīts kā nākotnes projekts. Nākamgad tiks turpināts rekonstrukcijas darbs Uzvaras parkā, kas kādu laiku pildīs pilsētas estrādes funkcijas. Vēl pilsētai aktuāli projekti ir jaunā sporta halle blakus Valsts ģimnāzijai, Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, kā arī kultūras nama rekonstrukcija.
Kā sokas ar “vecās” Jelgavas apbūvi, piemēram, Vecpilsētas ielā.
N.Ļ.: Tur pārsvarā mājas pieder privātīpašniekiem. Bieži vien ir grūtības atrast kāda nama faktisko īpašnieku, jo gadu gaitā tie mainījušies. Reizēm maiņa pat nav fiksēta Zemesgrāmatā. Tos, kas nerūpējas par īpašuma sakārtošanu, Būvvalde jau ir sodījusi. Gandrīz visām ēkām sagatavots fiksācijas projekts. Tas nozīmē, ka īpašnieki ēkas varēs atjaunot, saglabājot to ārējo izskatu. Protams, iekšpuse varēs tikt izbūvēta atbilstoši mūsdienu prasībām.
Rīgā no jauna tapis vecais rātsnams un Melngalvju nams. Vai arī Jelgavā nav paredzēts atjaunot, piemēram, Latviešu biedrības namu vai rātsnamu?
I.Dz.: Savulaik bija ierosinājums atjaunot kara gados sabombardētā Latviešu biedrības nama fasādes daļu. Visu ēku vēsturiskajā atrašanās vietā atjaunot vairs nav iespējams, jo mainījies ielu plānojums. Iespējams, šī ideja tiks realizēta, rekonstruējot universālveikalu “Laimdota”, jo skiču projekta piedāvājumā arhitekts mēģinājis iestrādāt Latviešu biedrības ēkas fasādes elementus.
Kāpēc Sv.Trīsvienības baznīcas tornis netiek atjaunots tā sākotnējā izskatā?
I.Dz.: Izstrādājot torņa rekonstrukcijas projektu, bija piedāvājums to atjaunot vēsturiskajā izskatā ar augsto torni. Darba gaitā tas tika koriģēts, jo atklājās, ka sākotnēji tornim bijis zemais jumts. Pašreizējo projektu ar stikloto jumtu saskaņoja kā pagaidu risinājumu.
Kas sagaidāms pēc Uzvaras parka atjaunošanas?
I.Dz.: Līdz gada beigām aģentūra “Pilsētsaimniecība” pabeigs drenāžas izbūves darbus. Projektā iecerēts mainīt parka struktūru un apstādījumus, pielāgojot mūsdienu prasībām. Kad projekta izstrāde būs pabeigta pilnībā, varēs noteikt, kādi jauninājumi parka izbūvē tiek plānoti. Paredzēts, ka parkā tāpat kā līdz šim atradīsies estrāde, tikai tā būs nedaudz mazāka. Līdzīgi kā iepriekš parkā tiks organizēti kultūras un izklaides pasākumi.
Kā sokas ar Raiņa parka labiekārtošanu?
I.Dz.: Parkam ir izstrādāts apžogojuma projekts. Ja nākamā gada budžetā parka rekonstrukcijas projektam tiks atvēlēti līdzekļi, darbi sāksies jau pavasarī. Bez žoga tālāka labiekārtošana nav perspektīva, jo sakopto parku būs grūti pasargāt no postījumiem.
Kas paredzēts autoostas apkārtnes labiekārtošanā?
I.Dz.: Tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas netiek plānotas, jo zeme pieder vairākiem privātīpašniekiem. Ar Jelgavas Autobusu parka vadību ir runāts par to, ka teritorijai nepieciešama detaļplānojuma izstrāde, precizējot teritorijas telpisko struktūru.
Kur pašreiz norit visaktīvākā individuālo māju apbūve?
G.O.: Aktīvākā privātmāju būvniecība notiek Dobeles virzienā, sākot no 1. līnijas, kā arī Kalnciema virzienā.
Kur jāvēršas, lai saņemtu mājas vai dzīvokļa pārbūves atļauju?
N.Ļ.: Lai arī kur atrastos īpašums, ko nolemts pārbūvēt vai būvēt no jauna, atļauja jāsaņem tajā pašvaldībā, kurā atrodas pārbūvējamais īpašums. Katrā pašvaldībā ir būvinspektors, kas paskaidros, kādi dokumenti nepieciešami būvdarbu sākšanai. Jelgavniekiem iesaku vērsties Domes Informācijas centrā, kur varēsiet aizpildīt būvniecības pieteikuma veidlapu un uzzināt, kādi dokumenti nepieciešami, pirms dodaties uz Būvvaldi.
G.O.: Visus, kas iegādājas īpašumu, vispirms aicinu pārliecināties, vai jūsu nākotnes iecere nav pretrunā ar Jelgavas apbūves un attīstības plāniem. Ja to nedarīsiet, pēc īpašuma iegādes jūs var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi.
Cik liela brīvība dota dzīvokļa īpašniekam, veicot tā pārbūvi?
N.Ļ.: Dzīvokļa pārbūve bez projekta apstiprināšanas nav atļauta. Pirms remonta, kura laikā iespējama dzīvokļa pārplānošana, ieskaitot radiatoru nomaiņu, Būvvaldē jāsaņem būvatļauja, bet pēc tam būvinspektors pārbaudīs dzīvokli, lai sniegtu savu atzinumu. Likums pārbūvi ar kopējo platību līdz 250 kvadrātmetriem pēc projekta akceptēšanas ļauj veikt pašu spēkiem, nepiesaistot sertificētus celtniekus.
Kas jāievēro, daudzdzīvokļu mājā nomainot vecos logus pret pakešu logiem?
N.Ļ.: Dzīvoklī logus nomainīt drīkst bez ierobežojumiem. Tikai jāievēro obligātā prasība, lai to krāsojums un dalījums rūtīs neatšķirtos no pārējiem mājā. Tās pašas prasības attiecas uz lodžiju aizstiklošanu. Būvvaldei ir tiesības sodīt neapzinīgos dzīvokļu saimniekus ar naudas sodu līdz 500 latiem. Turklāt būs arī prasība nepareizi ieliktos logus nomainīt pret noteikumiem atbilstošiem.
Vai privātmājas īpašnieks var izbūvēt tādu žogu, kādu viņš uzskata par vajadzīgu?
N.Ļ.: Ja žogs būs ielas pusē, tā uzstādīšana jāsaskaņo ar Būvvaldi. Gribu uzsvērt: ja kāds ieplānojis rakšanas darbus, kas būs dziļāki par 30 centimetriem, tas jāsaskaņo ar Būvvaldi un jāizņem rakšanas atļauja.
G.O.: Jelgavas apbūves saistošajos noteikumos minēts, ka robežžogi starp kaimiņu apbūves gabaliem jāizbūvē un jāuztur kārtībā, īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav iespējama, jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas, skatoties no zemesgabala uz ielu, atrodas pa labi. Īpašumu robežžogu rekonstrukcijai nav nepieciešams pašvaldības akcepts.
