Jelgavā apzināti vairāk nekā 80 bērnu, kas šogad nav sākuši mācības skolā. Apmēram puse no viņiem skolu neapmeklē vecāku bezatbildības un pašu nevēlēšanās dēļ.
Jelgavā apzināti vairāk nekā 80 bērnu, kas šogad nav sākuši mācības skolā. Apmēram puse no viņiem skolu neapmeklē vecāku bezatbildības un pašu nevēlēšanās dēļ.
Pēc Izglītības pārvaldes datiem, līdz 1. oktobrim Jelgavas skolās pamatizglītības programmā mācības nav sācis vismaz 81 skolēns. Bērnu tiesību aizsardzības inspektore Līvija Vilcāne gan piebilst, ka šai skaitā nav iekļauti tie bērni, kas vēl pārkārtojas no vienas mācību iestādes uz otru vai mācības nav sākuši zināmu iemeslu dēļ. Pēc pašreizējo datu analīzes noskaidrojies, ka apmēram pusei bērnu skolas neapmeklēšanā vainojama vecāku bezatbildība – viņi nevēlas iekārtot savu atvasi skolā, aizbildinoties, ka tur viņš nejūtas labi, ka nav kontakta ar skolas vadību, un citiem apstākļiem. Vairākos gadījumos stundu kavējumus bērni skaidro ar nevēlēšanos mācīties, savukārt vecāki par šo nevēlēšanos uzzina tikai no klases audzinātāja vai sociālā pedagoga.
Ir gadījumi, kad bērni kopā ar vecākiem izbraukuši no valsts vai mainījuši dzīvesvietu, par to nebrīdinot ne skolu, ne Izglītības pārvaldi. Līdz ar pieraksta sistēmas atcelšanu daudzus bērnus nav iespējams atrast viņu dzīvesvietā. L.Vilcāne piebilst, ka tikai trīs skolēni mācības nav sākuši tāpēc, ka vecākiem bijušas materiālas grūtības, taču palīdzība Sociālo lietu pārvaldē nav lūgta.
Mācību gada sākumā sociālo pedagogu seminārā par šāgada pamatuzdevumu tika izvirzīta neattaisnotu stundu kavējumu un skolas neapmeklētības iemeslu atklāšana, lai situāciju labotu. Sociālie pedagogi tikās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par palīdzību, ko iespējams saņemt vecākiem.
Sadarbojoties institūcijām, jau vakar tika sākti apmeklējumi ģimenēs, kurās bērni nemācās skolā.
