Otrdienas rītā, mērojot ikdienas ceļu uz pili, nogāzēs pie tuneļa, kas ved uz Jelgavas pils parku, pamanīju, ka vēl pavasarī veidotie un jau vairākkārt patukšotie apstādījumi šoreiz no augiem atbrīvoti pamatīgi.
Otrdienas rītā, mērojot ikdienas ceļu uz pili, nogāzēs pie tuneļa, kas ved uz Jelgavas pils parku, pamanīju, ka vēl pavasarī veidotie un jau vairākkārt patukšotie apstādījumi šoreiz no augiem atbrīvoti pamatīgi.
Stādījumi savulaik tika izveidoti vairākos stāvos, ko citu no cita norobežo savītas lazdu zaru sētas. Labi iesakņojusies pašā augšā aug klājeniskā vītola “Salix Repens” sudrablapainā forma, stāvu zemāk dižojas dzeltenīgās spirejas, vēl zemāk – klājeniskā klintene, kuras ložņājošie zari dažos mēnešos vijīgi “norāpušies” pa sētas malu. Zem klintenēm ieauguši jau vairākkārt no jauna stādītie pusklājeniskie kadiķi, bet pirmo stāvu veido skujeņu klājeniskās formas kadiķi.
Lai gan jau vairākas reizes manīts, ka no abu malu nogāzēm pazūd pa trim četrām tūjām vai kadiķiem, šoreiz pārsteigums bija daudz lielāks, jo no augiem izrakta bija aptuveni trešā daļa gandrīz visas nogāzes augstumā. Augu vietās par tiem atgādināja vien tukšas bedrītes. Pretējā pusē apaļās formas tūju rindās pat redzami drāšu gali, ar ko stādi bija savienoti, lai garnadžiem grūtāk īstenot savus nodomus.
Kad pēcpusdienā zvanīju likumsargiem, lai taujātu par notikušo, mans pārsteigums kļuva vēl lielāks. Līdz vēlai pēcpusdienai policiju neviens tā arī nebija informējis, ka teju pilsētas centrā no apstādījumiem nozagti stādi vismaz simt piecdesmit latu vērtībā. Līdzīgu atbildi saņēmu arī no pilsētas daiļdārznieces. Viņa atšķirībā no policistiem vismaz solīja, ka pārbaudīšot manis sacīto. Interesanti, ka uz tukšo nogāzi policijas uzmanību nemēģināja vērst ne studenti vai mācībspēki, nedz citi darbinieki, kas ikdienā mēro ceļu uz studiju iestādi.
Trešdienas pēcpusdienā par atbildīgo amatpersonu bezdarbību jau gribējās smaidīt. Policijas preses sekretārs apgalvoja, ka iesniegums par augu zādzību vēl nav saņemts, bet “Pilsētsaimniecības” daiļdārzniece teica, ka tiek gatavota vēstule policijai. Divu dienu laikā likumsargi nebija uzskatījuši par vajadzīgu pārbaudīt ziņas par pazudušajiem krāšņumaugiem, bet par stādījumiem atbildīgie tikai gatavojās policijas darbiniekiem ko ziņot.
Laikam gan būtu nepareizi par “sliktajiem” uzskatīt nevis zagļus, bet cilvēkus, kam par noziegumu jāziņo vai tas jāizmeklē. Un tomēr – gribas, lai dienesti darbotos operatīvāk. Būtu labi jau dažas stundas pēc zādzības vai postījumu konstatēšanas stādījumus redzēt atjaunotus un sapostus. Tas potenciālajos ļaundaros neradītu vēlmi “izdarīt ko līdzīgu”, bet policijas intensīvākas darbības rezultātā varbūt tiktu noskaidroti vainīgie, kas, visticamāk, pa pilsētas dārziem profesionāli “šeptē” jau visu vasaru.
Kāds studiju kolēģis stādu audzētavas īpašnieks ieteica, ka augus no ielas puses neredzamās daļas vajadzētu nokrāsot ar spilgtu krāsu. Ja potenciālais garnadzis vēl pirms zādzības izdarīšanas nepamanītu augu “raibumus”, tad vēlāk vismaz tiktu apgrūtināta to tālāka realizācija. Lai gan tad jau tam ir maza nozīme. Varbūt pat labi, ka par augiem vēl kāds pēc tam no sirds priecājas savā piemājas dārzā.
Bet tikmēr policija varbūt vakarvakarā sākusi notikušo izmeklēt, lai gan tik novēlotas darbības pozitīvu rezultātu nesola. Kārtējo reizi “neviena” vainas dēļ vainīgie netiks atrasti.
