Skolotāju Rolandu Čuhalovu pilsētā pazīst daudzi.
Skolotāju Rolandu Čuhalovu pilsētā pazīst daudzi. Mums, agrākajiem Jelgavas 2. septiņgadīgās, astoņgadīgās, bet vēlāk 4. vidusskolas skolēniem – delveriem, teicamniekiem un ne tik ļoti sekmīgajiem –, viņš gan vairāk ir Čuhiņš vai Čuhs.
Šī iesauka skolotājam nāk līdzi kopš Jelgavas Pedagoģiskās skolas laikiem un tikusi pārmantota no vienas skolēnu paaudzes nākamajā. Saucām viņu tā savā starpā, it kā Čuhiņš nezinātu, ka viņš ir Čuhiņš. Arī tiem, kas ar sportu nebija īpaši draudzīgās attiecībās, par Čuhiņu noteikti atgādina skolas laika fotoalbums ar viņa fotografētām un taisītām bildēm.
Kad aicināju skolotāju uz sarunu, nebiju pārliecināta, ka viņš mani pazīs. Lai gan ar viņa dzīvē nozīmīgāko sporta veidu – basketbolu – man bijusi vistiešākā saistība. Čuhiņš atcerējās mani un vēl daudzus no 1987. gada izlaiduma. Saruna raisījās pati no sevis, vairāk gan par darbu – skolu, sportu, skolēniem. Laikam tā arī jābūt, nodomāju, ja savā dzīvē svarīgākajās lietās esi trāpījis desmitniekā…
Tikai naudas dēļ nav vērts
Bērniem draudzību ar sportu skolotājs Čuhalovs māca nu jau 56. darba gadu, šajā laikā būdams par audzinātāju no ceturtās līdz pēdējai vidusskolas klasei trim skolēnu paaudzēm. Tagad pareizu stāju un drošu soli pie Čuhiņa apgūst bērnudārza “Vārpiņa” audzēkņi. 15 gadu veltīts arī Jelgavas Jaunatnes sporta skolai, audzinot jauno basketbola paaudzi. Ar saviem audzēkņiem skolotājs lepojas, pie izcilākajiem nosaucot Latvijas izlases basketbola komandas bijušo kapteini, tagad valsts vienības direktoru Edgaru Šnepu, basketbolistus Inesi Vaideri, Irēnu Škutāni (Umbraško), Raimondu Liepnieku, Rihardu Krasovski, Kasparu Kambalu, vieglatlētus Latvijas izlases dalībniekus Ināru Pēterfeldi, Raimondu Roziņu, Albertu Kulēvicu un daudzus citus.
“Esmu ļoti priecīgs, ka dzīve mani saistījusi ar basketbolu. Manuprāt, tas audzina cilvēkā intelektu, māca strādāt komandā. Esmu pārliecināts, ka basketbols palīdzējis veidot darba un politisko karjeru Inesei Vaiderei, Irēnai Škutānei, Guntai Auzai. Visi viņi ir intelektuāļi, erudīti, arī līderi,” par basketbolu un saviem audzēkņiem skolotājs runā ar īpašu mīlestību. “Vienmēr esmu bijis stingrs, bet skolēnus mīlējis. Skolotājiem svarīgākais ir mīlēt bērnus, darbu, ko tu dari. Kolēģi jāciena, tad tevi cienīs viņi un vadība. Ja skolotājs skolā ir tikai naudas dēļ, tad nav vērts. Agrāk mēs, fizkultūras skolotāji, pēc stundām ar skolēniem gatavojāmies sacensībām, uzvarai, negaidot par to īpašu samaksu. Mēs bijām sava darba entuziasti. Skolā bija izveidojusies spēcīga skolotāju, domubiedru brigāde – Ruta Kļaviņa, Aija Inne, Pēteris Lietavietis. Visi arī tagad rosāmies kur kurais – vēl neliekamies mierā. Ko tad darīsi mājās? Vai visu dienu makšķerēsi?
Žēl, ka tagad manas skolas sportiskā slava vairs nav tik spoža kā senāk. Arī skolotāju attieksme pret darbu mainījusies. Neminēšu skolu, bet zinu, ka mēdz būt arī tādas sporta stundas, kad skolotājs iedod bērniem bumbu, laukumā iesitot to ar kāju, un Pēterim vai Jānītim liek pēc zvana atnest. Mūsu laikā tā nebija… Sportam mūsdienās pievērš maz uzmanības.
Muzikālais sportists
Rolands Čuhalovs ir jelgavnieks no divu gadu vecuma, kopš uz šo pilsētu no Staiceles pārcēlās viņa ģimene. “Jaunībā gribēju būt par inženieri. Pirms kara sāku mācīties Jelgavas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā. Pēc kara diemžēl tādas vairs nebija. Bijusī latviešu valodas skolotāja Rusmane, mani ieraugot uz ielas, liktenīgi pierunāja stāties Pedagoģiskajā skolā. Skolu beidzu 1947. gadā. Tad arī sāku strādāt. Esmu no tiem, kas mācās, mācās un atkal mācās. 1956. gadā beidzu Pedagoģiskās skolas fizkultūras un sporta nodaļu, 1972. – Sporta akadēmiju.
Tā kā jaunieši Pārlielupē bija ļoti aktīvi, bet kultūras un sporta iestāžu tur nebija, viss notika skolā. Tur bija dramatiskais pulciņš, koris un arī sports. Mūziku vienmēr esmu cienījis un veiksmīgi izmantojis sporta stundās. Kā bērniem tas patīk! Ritmiski vingrot, soļot un dziedāt. Arī tagad spēlēju mazajiem.” Savas muzikālās dotības skolotājs licis lietā, 25 gadus dziedot korī “Zemgale”.
Rolands Čuhalovs ir arī aktīvi pārstāvējis vairākus sporta veidus. Jelgavas pilsētas izlases sastāvā viņš startēja kā basketbolists, volejbolists, hokejists, vieglatlēts, nodarbojies ar galda tenisu. Latvijas jaunatnes vieglatlētikas izlases sastāvā bija viens no labākajiem barjerskrējējiem.
Ģimene
Tagad, kad skolotāja darbs neprasa vairs tik lielu slodzi, Rolandam un viņa sievai Martai (arī skolotājai) lielāko prieku dod četri mazbērni – Artūrs, Sanda, Paula,un pats mazākais – Rolands. Viņam ar vectēvu arī dzimšanas diena vienā laikā – 25. martā. Vasarnīca Lediņos ir Čuhalovu ģimenes paradīze. Upe, kalns, makšķerēšana. Tā ir skolotāja sena aizraušanās. Lielākais loms izvilkts no Vircaviņas – 2,5 kilogramus smaga līdaka. Loma tālākais liktenis gan parasti tiekot uzticēts sievas kundzei, ar kuru kopā nodzīvots jau vairāk nekā 40 gadu.
Atmiņas
Skolotāja Čuhalova skolēni savulaik izstrādāja projektu par sporta vēsturi 4. vidusskolā, tajā var iepazīties arī ar Čuhiņa kolēģu un audzēkņu atmiņām.
Emīlija Miķelēna, skolas saimniecības vadītāja: Un tad pienāca ilgi gaidītais brīdis. 1947. gadā par fiziskās audzināšanas skolotāju sāka strādāt Rolands Čuhalovs, kas pilnībā mainīja priekšstatu par fizkultūras nodarbībām. Līdzās augsta līmeņa obligātajām stundām notika arī sacensības volejbolā, vieglatlētikā. Arī skolotājus nelika mierā. Starp skolām tika rīkotas skolotāju piramīdu sacīkstes.
Dzintra Gaile, 2. septiņgadīgās skolas audzēkne: Kad mācījos 3. klasē, uz skolu atnāca strādāt jauns skolotājs. Ar viņu fiziskā audzināšana skolā pilnībā mainījās. Stundas kļuva interesantas, gaidītas, tajās skolotājs spēlēja klavieres. Izskaidrojis uzdevumu, pamācījis vingrojumus, Čuhalovs sēdās pie klavierēm, un vingrošana notika mūzikas pavadījumā. Arī skolas sporta laukums bija viņa ideja. Pļavā pie Brīvības bulvāra, kur atradās vecā skolas ēka, sāka veidoties kaut kas neredzēts, interesants. Tika būvētas līdztekas, rāpšanās kārtis, kāpnes, šķēršļu josla, tāllēkšanas un augstlēkšanas sektori, volejbola laukums. Nezinu, kādēļ visam kompleksam devām nosaukumu “karātavas”, – laikam tādēļ ka līdztekās varēja iekārties ar galvu uz leju, mest kūleņus. Tur mēs pavadījām ilgu laiku, “Čuha karātavas” mūs pievilka kā magnēts.”
Zenta Lifānova (Veisa), sporta meistare vingrošanā, tagad ārste: Austrumu ielas skolas mazajā zālītē bija klavieres. Mēs soļojām, skrējām un dauzījāmies, bet skolotājs mūsu darbību pavadīja, sēdēdams pie klavierēm un spēlēdams jaukus maršus un dziesmiņas. Man ļoti, ļoti patika. Kad mācījos 2. klasē, skolotājs izveidoja fizkultūras (vingrošanas) pulciņu – tajā mēs draudzīgi trenējāmies. Tā zālīte taču bija ļoti maza! Kā mēs visi ietilpām? Kā tur tika ietilpināti vingrošanas rīki?
Gunta Auza, Izglītības pārvaldes vadītāja: No 3. līdz 11. klasei trenējos basketbolā pie Čuhalova. No sporta skolas laikiem man palikuši daudzi labi draugi. Sportojot ieguvu zināšanas par Latviju, jo spēles notika dažādās pilsētās. Palicis atmiņā, ka skolotājs Čuhalovs mūs veda uz TTT un VEF komandu spēlēm, mēs bijām to fani. Fizkultūras stundas bija mīļas, visu darīju ar aizrautību. Bijām dzīvespriecīgi skolēni, kas aizrāvās ar basketbolu un no visas sirds cienīja savus skolotājus Rolandu Čuhalovu, Pēteri Lietavieti, Aiju Inni.
Īpaši priecājos, ka mūsu skolai bija izveidojusies draudzība ar Rīgas 49., Vīlandes un Tallinas vidusskolu. Šie mači bija svarīgs notikums skolas dzīvē. Vēl tagad saglabāti pateicības raksti, nozīmītes, vimpelīši.
Inese Vaidere, Saeimas deputāte: Manā skolas laikā fizkultūrai un jo sevišķi basketbola treniņiem bija ievērojama vieta. Esmu cieši pārliecināta, ka sportā gūtais rūdījums un skatījums uz lietām dzīvē daudz palīdzējis. Skolotājs Čuhalova treniņos centās radīt labu gaisotni. Atceros, ka tika izgudrotas pat balvas labākajiem treniņu apmeklētājiem. Skolotājs bija arī lielisks matemātiķis, cilvēks ar plašu redzesloku, kas savās zināšanās vienmēr bija gatavs dalīties. Atceros braucienus uz sporta spēlēm dažādās Latvijas pilsētās. Ceļā bija ļoti interesanti, dziedājām, uz to mūs nepārtraukti mudināja Čuhalovs, iemācot arī dziesmu vārdus. Skolotājs bija un joprojām ir lielisks dziedātājs un pianists, skolas ballēs bija iespējams baudīt virtuozo dzīvo klaviermūziku.
