Cukura diabēts ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem.
Cukura diabēts ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem. Protams, tas kā akluma iemesls raksturīgs tikai slikti ārstētam diabētam. Pašlaik valstīs, kur radikāli uzlabota cukura diabēta ārstēšana, strauji samazinās acu bojājumu gadījumu skaits.
Lai pacients varētu izdarīt loģiskus secinājumus par veidu, kā novērst acu bojājumus, der izprast bojājumu veidošanās procesu. To rada acs tīklenes sīko asinsvadu bojājumi, kas izraisa tīklenes barošanas pasliktināšanos, asins izplūdumus tajā, dažādu asins sastāvdaļu izgulsnēšanos, saistaudu ieaugšanu un jaunu, nepilnvērtīgu asinsvadu ieaugšanu bojājumu vietās. Šie negatīvie procesi daļā gadījumu ilgu laiku var neradīt redzes traucējumus, tāpēc var palikt neatklāti, ja netiek veiktas acs dibena apskates. Agrīna redzes pasliktināšanās iestājas tikai tiem pacientiem, kuriem bojājumi skar tīklenes daļu, kas uztver attēlu. Šī zona ir neliela, un nereti diabēta radītie bojājumi tīklenē jau ir ielaisti un neatgriezeniski, bet redze vēl nav mainījusies, jo process nav skāris attēlu uztverošo zonu. Diemžēl šādos gadījumos tālākie notikumi bieži var būt dramatiski. Atliek plīst kādam asinsvadam šīs zonas tuvumā vai tajā ieaugt jaunveidotam nepilnvērtīgam asinsvadam, vai iekļūt asins izdalījumiem no blakus zonām, lai redze strauji pasliktinātos, izraisot pat pēkšņu aklumu.
No visa iepriekš minētā izriet secinājums, kas ir apstiprinājies praksē, – 2. tipa cukura diabēta slimniekam kvalificēta acu ārsta konsultācija pirmo reizi nepieciešama jau slimības atklāšanas brīdī. Turpmāko konsultāciju biežumu un vajadzības gadījumā arī specifisko ārstēšanu nosaka acu ārsts.
Ja izmaiņas acīs nav atrastas, jādara viss, lai tās arī nerastos. Lai izprastu ārstēšanu, svarīgi zināt, kāpēc un kā cukura diabēta slimniekiem veidojas izmaiņas acīs. Komplikācijas rodas acs tīklenes sīko asinsvadu bojājumu dēļ. To attīstīšanos nosaka vairāki apstākļi. Pirmkārt, paaugstināta cukura koncentrācija asinīs. Ja tā ilgstoši ir augstāka par normālo, ātrāk un izteiktāk tiek bojāti sīkie acu asinsvadi. Otrkārt, svarīgs papildu apstāklis ir asinsspiediens, kam jābūt normālam. Ja tas ir paaugstināts, tad sliktās izmaiņas tīklenes asinsvados veidojas straujāk, turklāt asinsspiediena straujas paaugstināšanās brīžos iespējami sīko asinsvadu plīsumi ar asinsizplūdumiem, kas var būt pēkšņa akluma cēlonis. Trešais būtiskais papildu apstāklis, kas arī veicina tīklenes asinsvadu bojājumu veidošanos, ir asins holesterīna un citu asins tauku nepareizas proporcijas, kas bieži raksturīgas cukura diabēta slimniekiem.
Varam secināt, ka acu bojājumu novēršanai un ārstēšanai, ja bojājumi jau ir, vienlaicīgi jārealizē šādi pasākumi:
1) jānodrošina cukura koncentrācija asinīs, kas pēc iespējas tuva normālajai;
2) jāpanāk asinsspiediena normalizācija;
3) jānormalizē novirzes asins tauku proporcijās.
Ja uzmanību pievērš tikai kāda atsevišķa komponenta normalizēšanai, acu komplikāciju attīstīšanos nevar novērst. Diemžēl diezgan bieži ārstēšana nav kompleksa, to nerealizē visos trijos minētajos virzienos. Papildu negatīvs apstāklis bieži ir pilnvērtīgas ārstēšanas nenoturība, t.i., pēc labu rādītāju sasniegšanas iestājas atslābums.
Protams, sistemātiska adekvāta ārstēšana ir grūts, apnicīgs un ar izdevumiem saistīts process, tomēr citas izejas pagaidām nav. Kad jau ir par vēlu un iestājies daļējs vai pilnīgs aklums, nav neviena slimnieka, kas nebūtu ar mieru pagriezt laiku atpakaļ un realizēt vispedantiskāko ārstēšanu.
Ļoti lielu ļaunumu nodara dažāda pseidomedicīniska vai pseidozinātniska literatūra (sevišķi NVS valstīs izdotā) par cukura diabēta ārstēšanu ar dažādām metodēm, kas parasti nav pietiekami pārbaudītas un nereti ir pat kaitīgas.
Ļoti svarīgi, lai diabēta slimnieku acis pēc slimības atklāšanas regulāri pārbaudītu acu ārsts. Ja izmaiņas tīklenes asinsvados jau radušās, tās sākumstadijā iespējams efektīvi apturēt ar lāzera fotokoagulācijas metodi, ko sekmīgi lieto vairākās klīnikās arī mūsu valstī. Šī ārstēšanas metode sniedz labus rezultātus tīklenes bojājumu sākuma periodā, bet ir mazefektīva, ja bojājumi jau ir ielaisti, t.i., ja tie nav savlaicīgi atklāti.
Pareizi rīkojoties, cukura diabēta slimniekam pat ar vairāku desmitu gadu slimības stāžu iespējams saglabāt veselus redzes orgānus.
Sagatavoja profesors A.Helds
