Jā kādam ir vēlme atgriezties pirms kādiem gadiem piecpadsmit, viņš droši var doties apciemot mūsu kaimiņzemi Baltkrieviju.
Jā kādam ir vēlme atgriezties pirms kādiem gadiem piecpadsmit, viņš droši var doties apciemot mūsu kaimiņzemi Baltkrieviju. Tur nostaļģijas apņemto ciemiņu sagaidīs tiem laikiem ierastais neuzmācīgais padomju serviss, nenosakāmas izcelsmes vārītas desas un čukstus izteiktā neapmierinātība virtuvē. Kaut gan oficiālā Baltkrievijas propaganda ziņo, ka šīs valsts tauta atbalstot pašreizējo režīmu.
Pēc oficiāliem datiem spriežot, Baltkrievijā referendumā par pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlmi trešo reizi pretendēt uz sava amata saglabāšanu piedalījušies teju deviņdesmit procentu šīs valsts iedzīvotāju. No viņiem prezidenta Lukašenko vēlmi sev nodrošināt trešo prezidentūras termiņu atbalstījuši 77,3 procenti vēlētāju, kas piedalījās svētdien notikušajā referendumā. Tajā Baltkrievijas pilsoņiem bija jābalso par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz atcelt pašreizējos ierobežojumus, kuri vienai personai prezidenta amatu atļauj ieņemt tikai divas reizes. Konstitūcijas grozījumi tagad dod tiesības A.Lukašenko, kas valda Baltkrievijā kopš 1994. gada, atkārtoti balotēties prezidenta vēlēšanās pēc diviem gadiem, proti, 2006. gadā.
Kā varēja vērot televīzijas ekrānos, balsošana notika kā vecajos labajos padomju laikos. Ar dejām un pašdarbības kolektīvu dziesmām, lētiem banāniem un apelsīniem, kā arī alu vēlēšanu iecirkņos un lielu vēlētāju vienprātību. Kā atzinis viens no ietekmīgākajiem politiskās opozīcijas pārstāvjiem Krievijā dzīvojošais baltkrievu žurnālists Pāvels Šeremets, politiskā situācija un noskaņojums šīs valsts sabiedrībā gan ir būtiski mainījies. Pēc neatkarīgu socioloģisko dienestu datiem (tie veic pētījumus jau vairāk kā desmit gadu, un par to profesionalitāti nešaubās neviens, ieskaitot pašu Baltkrievijas valdību), pirmo reizi A.Lukašenko negatīvais reitings pārsniedzis pozitīvo. Tiek arī lēsts, ka A.Lukašenko izglāba tikai referenduma rezultātu falsifikācija. Par to liecināja kaut vai fakts, ka referendums par viņa pilnvaru pagarināšanu, veicot izmaiņas konstitūcijā, tika speciāli apvienots ar parlamenta vēlēšanām, kas savukārt nodrošināja vēlētāju ierašanos balsošanas iecirkņos. Vienlaicīgi valdība baidījās no spēcīgajiem opozīcijas kandidātiem. Agrāk par A.Lukašenko iedibinātā režīma saglabāšanu iestājās tās sabiedrotā Krievija, tad tagad ir skaidrs, ka šai valstij vairāk interesē neseno terora aktu seku likvidācija nekā situācija Baltkrievijā. Turklāt Krievijas prezidents Vladimirs Putins daudz vairāk norūpējies par labu attiecību uzturēšanu ar Eiropu un ASV, tāpēc A.Lukašenko nedemokrātiskā kursa atbalstīšanai viņam nav laika.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs par A.Lukašenko režīma kritiku saņēmis Latvijas Dzelzceļa šefa pārmetumus. Latvija atrodas visai sarežģītā situācijā, kas atspoguļojas arī valdības politikā. Piemēram, lietuvieši daudz aktīvāk atbalsta baltkrievu opozīciju, kamēr mēs ciešās ekonomiskās sadarbības dēļ cenšamies balansēt uz robežas: labs bizness vai demokrātisko vērtību un brīvību aizstāvēšana. Ilgi šāda lavierēšana nebūs iespējama. Laiks izšķirties, jo politiski un ekonomiski brīva Baltkrievija ir daudz izdevīgāks partneris nekā totalitāra kaimiņvalsts. Galu galā tagad esam ES dalībvalsts, šī savienība pieņēmusi rezolūciju, kas nosoda Baltkrievijā pastāvošo režīmu.
