Viens no komunālās politikas nozīmīgākajiem jautājumiem jau kopš neatkarības atgūšanas ir siltumapgāde.
Viens no komunālās politikas nozīmīgākajiem jautājumiem jau kopš neatkarības atgūšanas ir siltumapgāde. Šajos 14 gados pilsētas siltumapgādes sistēmā realizēta virkne dažādu gan veiksmīgu, gan mazāk veiksmīgu reformu. Par to, kāds stāvoklis ir centralizētajā siltumapgādē Jelgavā, stāsta pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks.
Kāda ir centralizētās siltumapgādes politika Jelgavā?
Lai pildītu likuma prasību un nodrošinātu pilsētas iedzīvotājus ar siltumenerģiju, nācies pieņemt virkni atbildīgu lēmumu. Jelgavā ar Domes lēmumu noteikta īpaša zona, kurā savus pakalpojumus piedāvā maksātnespējīgā akciju sabiedrība (MAS) “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” (JSTU). Pašlaik un perspektīvā centralizētā siltumapgāde ir racionālākais veids, kā nodrošināt ar siltumenerģiju plašu patērētāju loku. To atzīst arī ES enerģētikas eksperti.
Jelgavā vēsturiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi radījuši situāciju, kurā nav iespējams atteikties no centralizētās siltumapgādes. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, siltumtīklu rekonstrukcijā ieguldīti lieli līdzekļi, kas jau nes savus augļus, jo JSTU ir viens no modernākajiem savas nozares uzņēmumiem valstī. Otrkārt, tikai centralizētā siltumapgādes sistēma var patērētājam sniegt drošības garantijas, proti, iespējams izmantot alternatīvu kurināmo dabasgāzei. Par to, cik tas ir nozīmīgi, pagājušajā gadā varēja pārliecināties Baltkrievijas un Lietuvas iedzīvotāji, kad Krievijas Federācija pārtrauca dabasgāzes piegādi. Treškārt, tikai centralizētā siltumapgādes sistēmā iespējams sekmīgi realizēt koģenerācijas projektus, lai vienlaikus ražotu gan elektrību, gan siltumenerģiju, kas ievērojami samazina siltumenerģijas ražošanas izmaksas.
Vai tas nozīmē, ka autonomā apkure Jelgavā nav racionāls risinājums?
Varētu teikt arī tā. Tomēr būtiskākais iemesls, kādēļ pilsētā 99 procentos gadījumu netiek izsniegtas atļaujas izbūvēt autonomo apkuri, ir rūpes par sabiedriskajām interesēm. Izjaucot pastāvošo sistēmu, pašvaldība nevarēs pildīt vienu no būtiskākajām funkcijām, proti, nodrošināt ar siltumu pilsētas iedzīvotājus, jo maksa par siltumenerģiju ir tieši proporcionāla patērētāju skaitam. Kā piemēru var minēt Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kuras atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sadārdzināja pakalpojuma izmaksas pārējiem patērētājiem. Arī pašlaik JSTU katlumāju jauda tiek noslogota tikai daļēji. Ja izdosies palielināt patērētās siltumenerģijas jaudu vismaz līdz divām trešdaļām, tarifs varētu būtiski samazināties.
Pagājušā gada jūlijā Jelgavas Dome pieņēma lēmumu, ka dzīvokļi, kas deviņdesmito gadu vidū tika atslēgti no centralizētās siltumapgādes, jāpieslēdz tai? Vai šis lēmums devis rezultātus?
Tas bija neveiksmīgs saimniecisks risinājums, kad no 1996. līdz 1998. gada daudziem parādniekiem atslēdza siltumnesējus. Šāda rīcība radīja zaudējumus ne tikai JSTU, bet arī tiem mājas iedzīvotājiem, kas turpināja izmantot centralizēto siltumapgādi, jo tika izjaukta sākotnēji projektētā siltumapgādes sistēma. Lēmums par dzīvokļu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tika pieņemts, pamatojoties uz veiktajiem mērījumiem, kas apliecināja, ka faktiski atslēgtajos dzīvokļos temperatūra atšķīrās tikai par diviem trim grādiem, bet maksa tika iekasēta par 17 procentiem no saņemtā siltuma daudzuma. Atpakaļ pie centralizētās siltumapgādes ir pieslēgti 44 dzīvokļi. Tas devis arī zināmu rezultātu. Piemēram, nama Loka maģistrālē 1 otrajā kāpņutelpā apkure normālā režīmā tika atjaunota trīs dzīvokļos, kas par 16 procentiem samazināja vidējo maksu par siltumenerģiju šajā kāpņu telpā.
Arī citi piemēri apliecina, ka iedzīvotājiem būtu jāaicina savi kaimiņi labprātīgi pieslēgt apkures ierīces, jo no tā iegūs visi mājas iedzīvotāji.
Kādas izmaiņas tuvākajā laikā tiek plānotas JSTU?
Izmaiņas jau ir notikušas. Tiek plānots, ka līdz šā gada beigām uzņēmums atgūs maksātspēju, līdz ar to iegūs arī plašākas saimnieciskās darbības iespējas, tostarp varēs pretendēt uz ES līdzekļu piesaisti.
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanēja informācija par MAS JSTU akciju kapitalizāciju un nomas līgumu ar SIA “Jelgavas koģenerācija” par uzņēmuma aktīvu nomu uz 30 gadiem. Pēc uzņēmuma akciju kapitalizācijas Jelgavas pašvaldības īpašumā ir 71,67 procenti akciju, kas ir pietiekami, lai kontrolētu uzņēmuma darbību.
Kā jau to var nojaust pēc JSTU aktīvu nomnieka uzņēmuma nosaukuma, SIA “Jelgavas koģenerācija” plāno pilsētā attīstīt koģenerāciju, kas ir perspektīvs risinājums, domājot par uzņēmuma attīstību nākotnē. Jelgavas siltumenerģijas patēriņa apjomiem nepieciešama koģenerācijas stacija ar 8 megavatstundu (MWh) jaudu, kas varētu izmaksāt ap 8 miljoniem latu, tādēļ esam sākuši darbu pie līdzekļu piesaistes no ES fondiem, lai sekmīgi realizētu šo projektu un patērētājiem spētu piedāvāt visizdevīgāko cenu par siltumenerģiju.
Kā veidojas siltumenerģijas tarifs?
Siltumenerģijas tarifs līdz šim veidojās no ražošanas, pārvades, administrācijas uzturēšanas, mezglu apkalpošanas un rēķinu sagatavošanas izmaksām, tas bija 22,78 lati par MWh. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulatora prasībām Jelgavas Dome pieņēma lēmumu atdalīt mezglu apkalpošanas un rēķinu sagatavošanas maksu no kopējā tarifa. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegts tarifa projekta plāns, kurā piedāvātais tarifs no 2005. gada 1. janvāra ir 19,08 lati (bez PVN). Līdz ar to nav pamata bažām par maksas palielināšanos.
Vai tiesa, ka vidējā maksa par siltumu Jelgavā nav kāpusi kopš 1998. gada?
Tā ir, jo 1998. gadā ar Domes lēmumu tika apstiprināts tarifs 0,495 lati par platības kvadrātmetru, bet vidējā maksa par siltumu 2003. – 2004. gada sezonā bija 0,48 lati par kvadrātmetru, tātad tā ir pat samazinājusies. Tam ir vairāki iemesli. Kā jau minēju, JSTU ir viens no modernākajiem uzņēmumiem savā nozarē valstī, jo visiem objektiem, sākot ar daudzdzīvokļu mājām un beidzot ar sabiedriskām būvēm, ir nodrošināta individuāla siltumenerģijas patēriņa uzskaite. Tas nozīmē, ka uzņēmuma klienti maksā tikai par patērēto siltumu. Lielākajā daļā Latvijas pilsētu joprojām uzskaite tiek veikta tikai katlumājās, tāpēc iedzīvotājiem nav motivācijas taupīt enerģiju, jo visiem jāmaksā vienādi. Ieviešot individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaiti, mainījusies arī iedzīvotāju attieksme. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mājokļu siltināšanai, iedzīvotāji raugās, lai logi un durvis koplietošanas telpās būtu aizvērti, proti, tiek domāts par to, kā taupīt siltumenerģiju. Līdz ar to vismaz lielākajā daļā gadījumu ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu.
Kāpēc māju siltināšana norit salīdzinoši lēni?
Acīmredzot iedzīvotāji vēl nav gatavi pieņemt, ka viņi ir īpašnieki ne tikai dzīvokļiem, kurus var brīvi pirkt un pārdot, bet arī visas mājas domājamo daļu īpašnieki, kas uzliek zināmus pienākumus. Līdz šim namos, kur veikts kāds siltināšanas projekts, nācies daudz laika veltīt iedzīvotāju informēšanai par tā nozīmīgumu. Taču tagad jau varam minēt arī piemērus – Meiju ceļa 18. nams, kurā 2003. gada vasarā tika nosiltinātas ēkas gala sienas, kas 2004. gada janvārī, salīdzinot ar 2003. gada janvāri, vidēji ļāva ietaupīt 17,9 procentus no patērētās siltumenerģijas. Ēku siltināšana ir perspektīvākais veids, kā samazināt maksu par apkuri, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārrunāt ar namu apsaimniekotājiem, kādas ir iespējas veikt siltināšanas darbus katrā konkrētā mājā.
Siltināšanas projekti lielākoties tiek veikti no māju uzkrājumiem, tomēr ar šiem līdzekļiem nav iespējams veikt visus nepieciešamos siltināšanas darbus. Tādēļ iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja tos veikt par kredītlīdzekļiem, paaugstinot apsaimniekošanas maksu.
Kāda ir māju vecāko atbildība siltumapgādē?
Māju vecākie nodrošina saikni starp apsaimniekotāju un iedzīvotājiem. Bieži tieši no viņu darbības vai bezdarbības atkarīgs, cik sakārtots ir īpašums. Mainoties iedzīvotāju attieksmei pret savu īpašumu, uzlabojas arī sadarbība ar māju vecākajiem, kuru funkcijās ietilpst ne tikai uzraudzīšana, kas notiek namā, bet arī virkne citu svarīgu pienākumu. Tādēļ sadarbībā ar Nekustamā īpašuma pārvaldi esam organizējuši arī dažādus izglītojošus seminārus māju vecākajiem par namu apsaimniekošanas specifiku un energoefektivitāti.
Māju vecākie kopā ar speciālistiem piedalās siltumskaitītāju rādījumu nolasīšanā, viņiem jāraugās, lai temperatūra dzīvokļos atbilstu iedzīvotāju vēlmēm, taču tā nedrīkst būt zemāka par 18 grādiem. Ja iemītnieki dzīvoklī vēlas augstāku temperatūru un tam piekrīt vismaz 51 procents iedzīvotāju, ar rakstisku iesniegumu jāvēršas pie nama apsaimniekotāja.
Kā jārīkojas iedzīvotājiem, ja viņu dzīvoklī temperatūra ir zemāka par plus 18 grādiem?
Tādā gadījumā iedzīvotājiem personīgi vai ar mājas vecākā starpniecību jāvēršas pie nama apsaimniekotāja, lai konstatētu, vai defekts ir ēkas iekšējos tīklos vai siltuma pievadē. Atkarībā no tā, kur tiks konstatēta problēma, atbildīgie dienesti to novērsīs.
Vai šīs apkures sezonas laikā varētu augt maksa par siltumu?
Pašvaldība darījusi visu, lai tā nenotiktu, tādēļ nav pamata bažām, ka maksa varētu augt. Protams, nav iespējams prognozēt laika apstākļus un to, vai siltumenerģijas piegādes pakalpojums tiks aplikts ar PVN likmi jau šajā apkures sezonā, bet viss liecina, ka maksājumi par patērēto siltumenerģiju saglabāsies tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā.
