Pēdējā laikā nereti izskanējis viedoklis, ka Jelgavā par siltumu jāmaksā visaugstākā cena Latvijā.
Pēdējā laikā nereti izskanējis viedoklis, ka Jelgavā par siltumu jāmaksā visaugstākā cena Latvijā. Šādam apgalvojumam nav pamata, jo Jelgavā vidējā maksa par siltumu ir zemāka nekā valsts lielajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Daugavpilī. To apstiprina arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas dati.
Mīts, ka Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu izmaksas ir augstākās valstī, galvenokārt radies tāpēc, ka līdz pat šim brīdim apstiprinātajā tarifā iekļauti arī izdevumi par siltumpunktu un norēķinu kontu apkalpošanu. Citās pilsētās šo pakalpojumu izmaksas nav iekļautas tarifā, maksu par šiem pakalpojumiem iekasē māju apsaimniekotājs, līdz ar to tarifs ir zemāks.
Ņemot vērā šo situāciju un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora rekomendācijas, Jelgavas Dome pieņēma lēmumu no 2005. gada 1. janvāra atdalīt no siltumenerģijas tarifa tos izdevumus, kas uzņēmumam veidojas, apkalpojot individuālos siltuma punktus, un izdevumus, kas saistīti ar rēķinu sagatavošanu un klientu kontu apkalpošanu. Saskaņā ar Jelgavas Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora ieteikumiem par šiem pakalpojumiem kā fiziskām, tā juridiskām personām tiek noteikta atsevišķa maksa. Tādējādi no 2005. gada 1. janvāra par uzņēmumam piederošo un apkalpošanā esošo siltuma punktu uzturēšanu un apkalpošanu būs jāmaksā 0,034 lati par ēkas apkurināmās platības 1m2 mēnesī (bez PVN), bet par rēķinu sagatavošanu un klientu apkalpošanu – 0,30 latu mēnesī (bez PVN). šie maksājumi pašlaik ir iekļauti siltumenerģijas tarifā, tādēļ faktiskie maksājumi par siltumu nepalielināsies.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram piedāvātais tarifa projekts paredz, ka no 2005. gada 1. janvāra siltumenerģijas tarifs būs 19,08 lati par MWh (bez PVN), proti, tas nepārsniegs vidējo rādītāju valstī. Savukārt vidējā maksa par siltumenerģiju 2003. – 2004. gada apkures sezonā bija 0,48 lati par 1 m2, kas ir konkurētspējīga ar vidējiem rādītājiem valstī.
