Augusta beigās sākās un pagājušonedēļ beidzās studijas «Platforma» filmas «Rīgas sargi» uzņemšanas pirmā daļa.
Augusta beigās sākās un pagājušonedēļ beidzās studijas “Platforma” filmas “Rīgas sargi” uzņemšanas pirmā daļa.
“”Baiga vasara” ar holivudisku vērienu” – pret šādu apzīmējumu, domājams, neiebildīs ne filmēšanas grupa kopā, ne katrs atsevišķi. Vismaz producents Andrejs Ēķis jau paspējis dalīties gan atzinumā par scenārija līdzību ar viņa un režisora Aigara Graubas iepriekšējo projektu (mīlasstāsts uz dramatisku vēstures notikumu fona), gan sapņos par komerckino industrijas iedīgļu radīšanu Latvijā. Un, protams, kur nu vēl jaunās filmas budžeta iespējas, kas vismaz Latvijas kontekstā jau nu noteikti pelna holivudiskuma apzīmējumu.
Par to, cik lielā mērā apstiprināsies vienas vai otras šā raksturojuma daļas pozitīvās un negatīvās puses, vai “Rīgas sargi” latviešu kinovēsturē paliks kā sava laika visdārgākā filma tikai tās vajadzībām iztērētās naudas ziņā (vairāk nekā 500 000 latu no valsts un 270 000 latu Eiropas fonda “Media Plus” naudas), nevarēs spriest vēl gadu.
Tāpēc pagaidām – dažas ziņas iz “Rīgas sargu” tapšanas aizkulisēm, kurās mazs nav arī jelgavnieku veikums.
Stāsts
No Pirmā pasaules kara gaitām mājās atgriežas latviešu kareivji, viņu vidū – filmas galvenais varonis Mārtiņš, kas pēc četru gadu prombūtnes pārrodas dzimtajā Torņakalnā, apprec mīļoto meiteni. Bet kara draudi jaunajai Latvijas Republikai ņem virsroku pār šaubām un nevēlēšanos karot. Tā notiek arī ar Mārtiņu – par spīti tam, ka precoties līgavai solījis ieroci vairs rokās neņemt… “Viss, ko vēlamies, ir uz maksimāli patiesa vēsturiskā fona rādīt vienkāršu cilvēku varonību, aizstāvot savu zemi, valsti, ģimeni,” uzdevumu rezumē filmas otrais režisors Sergejs Verdečevskis: “Tas, uz ko spējīgs Mārtiņš, it kā balansē uz ticamības un neticamības robežas. Reizēm tā vien varētu šķist, ka kaut kas tāds īstenībā nav iespējams, bet galu galā… tomēr ir.”
Scenārija autora Andra Kolberga radītā varoņa sižeta līnija, protams, risinās uz 1919. gada brīvības cīņu fona.
Pēc igauņu un latviešu ofensīvas Vidzemē pret ģenerāļa Ridigera fon der Golca komandētajiem vācu spēkiem pēdējais netālu no Rīgas spiests parakstīt Strazdumuižas vienošanos, kas paredz, ka naidīgajai armijai Latvija jāatstāj. Tomēr vācieši paliek Jelgavā, un Golcs apvienojas ar dēkaiņa Pāvila Bermonta – Avalova Krievu Rietumu armiju.
Ieskats, kā Bermonta dēka sākas, vācot karotājus un stiprinot savu varu Jelgavā, turpinās ar uzbrukumu Rīgai 8. oktobrī un sakāvi pie Daugavas tiltiem 11. novembrī un beidzas ar “rietumarmijas” palieku bēgšanu pār Kurzemes dienvidu robežām. Fon der Golcu atveido Romualds Ancāns, Bermontu – Ģirts Krūmiņš no Liepājas teātra, bet Latvijas Republikas Pagaidu valdības Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa loma uzticēta jelgavniekam – Jaunā Rīgas teātra aktierim Vigo Rogam.
Filmēšana
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ darbi no sākotnējā plāna atpalika apmēram par divām nedēļām. Tāpēc, kā stāsta S.Verdečevskis, jau septembrī bijis skaidrs, ka filmēšana būs jāsadala divās daļās. To atsāks nākamā gada aprīlī, un plānots, ka pirmizrādi “Rīgas sargi” varētu piedzīvot 2005. gada novembrī.
Filmēšanas vietu skaitā ir Rīga (Vecrīga, Pārdaugava, Sarkandaugava), Tukums, Lestene, Bēne. Rundāles pils zāles noderēs kā Bermonta spēku virspavēlniecības mītnes Jelgavas pils iekštelpas. Pretēji sākotnējiem apsvērumiem tās ārskatiem izlīdzēties ar datorgrafiski apstrādātu Rundāles pils fasādi par pieņemamāku arī no tehniskā viedokļa atzīts Bermonta mītnes ārskatos tomēr rādīt īsto Jelgavas pili.
Daļai Pārdaugavas epizožu, kā arī tiltu “šturmēšanas” un labā krasta nocietinājumu ainu filmēšanai izveidots dekorāciju komplekss “Cinevillage”, kas uzcelts Tukuma rajona Slampes pagastā Vecvagaros, izmantojot arī sagruvušo ēku simtgadīgos pamatus. Tur darbs atsāksies pavasarī. Kompleksā vēl filmējamo vērienīgāko ainu vidū: bermontiešu uzbrukumu nocietinājumu celšanā piedalās visu paaudžu civiliedzīvotāji.
Vistiešākais sakars atsaucei uz holivudisku vērienu filmas tapšanā ir pieredzējuša datorgrafikas speciālista iesaistīšana. Slavenākie ieraksti filipīnieša Robina Aristorenasa CV ir: kaujas skatu digitālefektu autors “Gladiatorā” un galvenais digitālefektu mākslinieks “Bridžetas Džounsas dienasgrāmatā”. Rīgas aizstāvju pozīcijas “Cinevillage” kompleksā iekārtotajā “Daugavas labajā krastā” uzbūvētas divu stāvu dekorācijas. Ar datorgrafiku tām “piebūvēs” augšējos stāvus. Cita svarīga iespēja, ko sniedz datorgrafika, ir karakuģu modelēšana, par pamatu ņemot jau nofilmētos mūsdienu Latvijas Jūras spēku flotiles sešus karakuģus – “Virsaitis”, “Imanta”, “Viesturs”, “Zibens”, “Lode” un “Linga” –, atbilstoši vēsturiskajām prasībām “apdarināt” to korpusus, kā arī Slampes pļavās uzņemtajos “krastmalas” kadros iekombinēt pašu Daugavu. Savukārt vācu lidmašīna, kas “uzlidos” Rīgas aizstāvju pozīcijām, būs nevis modelēta no jau nofilmēta parauga, bet pamatos veidota tikai datorgrafikā.
Lielākais vienā ainā filmēto cilvēku skaits ir aptuveni divsimt. Bet datorgrafikas piedāvātās multiplicēšanas iespējas ļaus viņu skaitu “palielināt” tādā mērā, ka varēs radīt iespaidu: uz Rīgu soļojošo bermontiešu kolonnu veido nevis simti, bet vairāki desmiti tūkstošu (tuvu skaitam, kāds tolaik bija Bermonta un fon der Golca rīcībā).
Un, protams, datorgrafika tiks izmantota arī tādos, salīdzinot ar iepriekšminētajiem uzdevumiem, vienkāršākos nolūkos kā šāvienu efektu pastiprināšana vai neiederīgu kadrā iekļuvušu detaļu “aizkrāsošana”.
Tērpi
Apģērba, ekipējuma un norises vietu vēsturiskajā pareizībā filmas veidotājus konsultējuši Latvijas Kara muzeja, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Kara vēstures kluba, Tukuma muzeja, Talsu novada muzeja speciālisti un privātie kolekcionāri, tai skaitā no ārzemēm. Kā stāsta S.Verdečevskis, autoritāte Pirmā pasaules kara laika krievu armijas formu jautājumos ieradusies pat no Baltkrievijas.
Taču būtiska daļa abu karojošo pušu tērpu un ekipējuma tapusi Jelgavā. Ķiveres, apbalvojumus un formastērpu pogas darinājis Raimonds Valters no Kara vēstures kluba. Savu draugu Niku Podgonu un viņa vadīto ādas izstrādājumu izgatavošanas un remonta individuālo uzņēmumu Raimonds iesaistījis uzkabju gādāšanā: līdz pat vasaras beigām i/u “Niks” tapa simtiem patronsomu (to izgatavošanai bija vajadzīgs speciālas formas asmens), teļādas mugursomas (tā dēvētie “mērkaķi”), jostas.
Gan Raimonds, gan Niks “aprūpējuši” abas “karojošās puses”. Raimonds gatavoja gan franču parauga bruņu cepures, kādas valkāja Rīgas aizstāvji, gan M16 modeļa galvassegas vācu armijai. Vienā eksemplārā tapusī fon der Golcam domātā diezgan greznā, ar ādu apdarinātā ķivere ir viņa darbs. Arī medaļas, krusti, ievainojuma nozīmes, pogas, sprādzes. No gadsimta sākumā darinātajām lietām šīs atšķiras ar svaru. Jo, piemēram, ķiveres no oriģināliem atlietajās formās tapušas no stiklšķiedras, kas pārklāta ar krāsojumu. Pēc tam ar alumīnija pulveri un citiem abrazīviem materiāliem radītas “valkāšanas pieredzi” apliecinošas “laikazoba pēdas”.
Raimonds ir filmas konsultants vēsturisko formastērpu jautājumos. Viņš atklāj, ka pēc viņa piedāvātajiem oriģinālo formu auduma paraugiem filmas kostīmu māksliniece Sandra Sila meklējusi atbilstošāko mūsdienās pieejamo variantu (ražotājs atrasts Lietuvā). Kas attiecas uz piegriezuma konsultēšanu, interesants izvērties gadījums ar Bermontu pavadošo huzāru greznajiem formas tērpiem. Vienu konsultants tika lūgts šūt pēc sava izmēra. Pēc tam Raimonds uzzinājis, ka režisors gatavs viņu apstiprināt šajā otrā plāna lomā, un, protams, nav atteicies. Vasaras vidus pagāja gatavojies lomai: kopā ar savu “komandieri” Ģ.Krūmiņu un pārējiem, kas kadrā iejās zirga mugurā, vingrinoties jātnieka iemaņās.
***
Filma “Rīgas sargi”
Producents: Andrejs Ēķis
Režisors: Aigars Grauba
Galvenais operators: Vladimirs Bašta
Scenārija autors: Andris Kolbergs
Mākslinieks: Mārtiņš Milbrets
Kostīmu māksliniece: Sandra Sila
Lomās: Jānis Reinis, Elita Kļaviņa, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Ivo Martinsons, Uldis Dumpis, Ģirts Krūmiņš, Romualds Ancāns, Juris Gornovs, Mārtiņš Vilsons, Normunds Laizāns, Agris Māsēns, Vigo Roga, Marko Matvere.
