Jau daudzus gadus starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» lielāko daļu pasaules valstu sarindo pēc tā saucamā korupcijas uztveres indeksa.
Jau daudzus gadus starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) lielāko daļu pasaules valstu sarindo pēc tā saucamā korupcijas uztveres indeksa (KUI). Šis rādītājs pretendē uz korupcijas līmeņa noteikšanu kādas valsts un pašvaldību sektorā, un, kā atzīst indeksa veidotāji, tas ir tikai uztveres indekss par valsts iespējamo korumpētību un neatspoguļo sabiedrības viedokli par korupciju kopumā. Citiem vārdiem, jums uz ielas vienkārši var pajautāt: kā jums šķiet, vai pilsētas Domē pastāv korupcija? Var arī pajautāt: vai ministriju ierēdņi un Saeimas deputāti ir korumpēti? Atkarībā no savas pieredzes, no paziņu nostātiem, kā arī no informācijas līdzekļos lasītā, redzētā un dzirdētā ikviens var izteikt viedokli par to, cik korumpēta ir mūsu sabiedrība. Parasti KUI balstās uz specifisku fokusa grupu aptaujām (tās ir saistītas ar korupcijas riska darbības sfērām un aptver biznesa vides pārstāvjus, politikas analītiķus, kā arī dažādu jomu ekspertus).
Šogad korupcijas indeksa noteikšanai tika izmantots 18 aptauju, kuras no 2002. gada veikušas vairāk nekā desmit pasaulē pazīstamu neatkarīgu institūciju. To datus TI piedāvāja bez atlīdzības. Lai iegūtu rezultātus par Latviju, mūsu valstī notika astoņas aptaujas. Kāds rezultāts? Izrādās, tiekam vērtēti kā otra korumpētākā ES dalībvalsts aiz Polijas. Šogad esam saņēmuši četrus punktus. Ja paraugās uz rezultātu globālāk, mūsu četri punkti Latviju ierindo 57. vietā 146 valstu vidū. Varam būt arī nedaudz lepni, jo salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam ieguvuši par 0,2 punktiem vairāk. Tas ir pats augstākais Latvijas vērtējums kopš šādu indeksu sastādīšanas.
Tas ir daudz vai maz? Par apmierinošu līmeni tiek uzskatīta piecu punktu robeža. Mūsu valstī kopš 2001. gada vērojama tendence indeksam konsekventi palielināties – no 3,4 ballēm pirms četriem gadiem līdz četrām ballēm šogad. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzīst, ka raksturīga pozitīva tendence. Pēc KNAB uzskata, “šāda iezīme liecina, ka pētījumā aptaujāto personu grupu priekšstats par korupciju Latvijā ir uzlabojies”. Esam saglabājuši arī iepriekšējos gados ieņemto 57. – 58. pozīciju, kaut gan TI šā gada vērtējumā iekļauto valstu skaits palielināts no 133 līdz 146.
Vai pie mums ir korupcija, bet varbūt nav, un cik liela tā ir? Jāņem vērā sākumā minētais, ka korupcijas indekss raksturo tikai attiecīgās valsts iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Tas nesniedz informāciju par reālo situāciju Latvijā. Pirms dažiem gadiem pēc Pasaules Bankas pasūtījuma līdzīgu pētījumu par iespējamās korupcijas līmeni pie mums veica tieslietu sistēmā. Tikai toreiz pēc pētījuma bija arī secināts, ka maz bijis gadījumu, kad ziņots par korupciju. Lielākoties respondenti uz jautājumu, vai mūsu tieslietu sistēma ir korumpēta, tik vien varēja teikt, ka viņu viedoklis vairāk balstīts uz baumām.
Neapšaubāmi, iedzīvotāju attieksmes pētīšana ir viens no veidiem, kā uzzināt patiesību. Talkā būtu jāņem valstu likumdošana, pretkorupcijas iestāžu esamība un to paveiktais, kā arī atklāto korupcijas gadījumu skaits un to izskatīšana tiesās. Citādi var turpināties līdzšinējā prakse – visi zina, ka pie mums valda šausmīga korupcija, tajā pašā laikā nekas vairāk par “piecīšu” devējiem un ņēmējiem ceļu policistiem līdz šim nav pierādīts.
