Pavasarī, kad mostas daba, gribas izvēdināt ziemas pelējumu, atvērt līdz galam logus, ieelpot pilnu krūti svaiguma ziemas novārdzinātajās plaušās.
Pavasarī, kad mostas daba, gribas izvēdināt ziemas pelējumu, atvērt līdz galam logus, ieelpot pilnu krūti svaiguma ziemas novārdzinātajās plaušās. Bet nekā! Svaiga gaisa vietā esam spiesti uzņemt slapjas malkas kurinātu krāšņu dūmu smārdu. Īpaši to var just Pārlielupē. Kur tad vēl paliek kūlas un pat vecu riepu svilinātāju “dāvanas” jau tā sagandētajai pilsētas atmosfērai! Arī ziemā dzīvokļus iespējams izvēdināt tikai ar pusdienlaiku, kad krāsnis jau izkurinātas, jo iekuram daudzi izmanto dažādas izstrādātas eļļas un sazin vēl ko, kas rada neciešamu smaku.
Arī tagad, rudenī, vairākas dienas dūmojošās slapjo lapu kaudzes neļauj atvērt no rītiem dzīvokļos logus. Negribas ticēt, ka lapu kaudžu kurinātāji būtu tik neizglītoti un nezinātu, ka tieši slapjas lapas un plastmasas pudeles gruzdēšanas laikā izdala cilvēkiem un videi kaitīgās – kancerogēnās – vielas dioksīnus, kas var izraisīt vēzi. Manuprāt, ar lapu dedzinātājiem būtu jācīnās tāpat kā ar kūlas svilinātājiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tiek iznīcināts vērtīgs mēslojums – lapu substrāts. Vai mazdārziņu īpašnieki tiešām to nezina?
Godātie jelgavnieki! Nebojāsim sev un citiem veselību, lai mēs varētu elpot ar pilnu krūti!
