Pirmdien ES Lauksaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā ministri izskatīja ES bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānu.
Pirmdien ES Lauksaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā ministri izskatīja ES bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānu. Mūsu valsts zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpat kā pārējo ES dalībvalstu ministri, pauda atbalstu šim rīcības plānam, kas nosaka prioritātes bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanā.
Tajā uzsvērta bioloģiskās lauksaimniecības nozīme pārtikas kvalitātes un reģionālās attīstības politikas attīstībā, kā arī bioloģiskās daudzveidības un neatjaunojamo lauksaimniecības resursu aizsardzībā, īpaši balstoties uz ilgtspējīgumu un dzīvnieku labturību. Secinājumos norādītas vairākas aktivitātes, lai sekmīgi īstenotu izstrādāto rīcības plānu. Piemēram, nepieciešams vēl aktīvāk informēt sabiedrību par norisēm šajā lauksaimniecības sektorā, attīstīt datu un analīžu vākšanu, definēt pamatprincipus bioloģiskajā lauksaimniecībā un veikt citus pasākumus.
Savukārt īpašas diskusijas paredzamas par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) klātbūtnes pieļaujamību bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības līdzāspastāvēšanu.
Kā zināms, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības programmā 2003. – 2006. gadam uzsvērts, ka Eiropas Komisijai (EK) būtu jāizstrādā priekšlikumi par bioloģiskās lauksaimniecības un ĢMO līdzāspastāvēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta rezolūcijai, jo Latvijas pārstāvji uzskata, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā nav pieļaujama ĢMO klātbūtne.
ES dalībvalstu ministri bija vienisprātis, ka jāpārskata 1996. gadā sāktā augļu un dārzeņu kopējā tirgus reforma. Tā jāpielāgo tirgus izmaiņām, lielāku uzmanību pievēršot ražotāju atbalstam. Īpaši atbalstāmas šīs nozares ir jaunajās dalībvalstīs, kas tikai nesen iekļāvušās kopējā tirgū. Tieši tajās augļu un dārzeņu audzēšana sāk strauji attīstīties.
Pašreizējie kopējās tirgus organizācijas nosacījumi augļu un dārzeņu sektorā sniedz daudz iespēju šīs jomas produktu ražotājam. Diemžēl pie mums visas iespējas izmantotas netiek, jo nav atzītu ražotājorganizāciju. Kā apliecina Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonas, ir tikai viena sākotnēji atzīta ražotāju grupa.
Mūsu valstī lauksaimnieciski izmantojamā zemes platība ir gandrīz divarpus miljoni hektāru. No tiem augļu koku un ogulāju stādījumi aizņem 13 tūkstošus hektāru, atklātā lauka dārzeņi pagājušajā gadā tika audzēti 14,3 tūkstošos hektāros, bet segtajās platībās – 250 hektāros.
Augļukoku platības palielinās ar katru gadu. Latvijā ir potenciāls tādu kultūru ražošanā, kas satur funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, antioksidantus, un kas plaši netiek audzētas citās ES dalībvalstīs, – krūmcidonijas, dzērvenes, krūmmellenes un smiltsērkšķi.
Diskusijās arī norādīts, kā reaģēt dažādos krīzes apstākļos, piemēram, neparedzētos un ekstremālos dabas apstākļos, kas nodara ievērojamu kaitējumu nozarei. Uzmanība arī jāpievērš patērētāju atbalstam, aktīvāk reklamējot augļu un dārzeņu lietošanu uzturā.
Sanāksmē tika skarts jautājums par dabas apstākļu nodarītā kaitējuma lauksaimniecībai kompensēšanas iespējām un mehānismiem. Lietuva informēja, ka iesniegusi prasību EK par finansiālu palīdzību pavasara salnās cietušajām saimniecībām, kā arī lūdza šo jautājumu izskatīt pēc iespējas ātrāk. M.Roze izteica atbalstu un pievienojās lietuviešu prasībai. ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers norādīja, ka ir atbalstāms dalībvalsts lūgums palīdzēt šādā situācijā.
