Nedēļa aizritējusi kā viena diena – ikdienas darbos, gatavojoties šodienas jubilejas koncertam Sv.Annas baznīcā. Tādēļ no septiņām dienām nozīmīgākā ir šī.
Nedēļa aizritējusi kā viena diena – ikdienas darbos, gatavojoties šodienas jubilejas koncertam Sv.Annas baznīcā. Tādēļ no septiņām dienām nozīmīgākā ir šī.
Vairākkārt ar kolēģiem esam pārrunājuši mūsu uzņēmuma dibināšanu, kā sākām strādāt “no nulles” – bez telpām, pietiekama resursu daudzuma un cilvēku skaita. Tikai tagad aptveram, cik tā bija liela uzņēmība un risks. Slodze nav maza, piemēram, ceturtdien organizējām bēres sešiem cilvēkiem. Dažās dienās to ir mazāk, taču ne rudenī. Katrām bērēm jāveido sava ceremonijas programma, pašam nākas gan kapu rakt, gan mirušo uz kapsētu vest, lai tikai visu paspētu laikā un nevainojami.
Jau pusgadu mītam plašās telpās, kuras ieguvām nožēlojamā izskatā. Pamazām tās remontējam. Arī šonedēļ katru vakaru līdz vieniem diviem naktī krāsoju, līmēju un veicu citus remontdarbus.
Prieks, ka mūsu kolektīvs no dažiem cilvēkiem izaudzis līdz piecpadsmit, un būsim kopā Sv.Annas baznīcā mūsu deviņu gadu jubilejas koncertā. Ne velti izvēlējāmies šo baznīcu – ar sievu esam Sv.Annas baznīcas draudzē, bet mācītājs Tālis Rēdmanis ir ļoti daudzu jelgavnieku cienīts cilvēks. Viņš vadīs aizlūgumu. Mūsu kolektīvā muzicē tikai profesionāli mūziķi ar augstāko muzikālo izglītību.
Skaidrs, ka arī nākamā nedēļa man un kolektīvam aizskries kā viena diena, jo pagastos sāksies svecīšu svētki, kuros mēs koncertēsim. Rudens mūsu kolektīvam ir īpaši saspringts laiks, kad daudzi personīgie jautājumi jāatliek malā un jākoncentrējas tikai darbam. Taču ir lietas, kas pārsteidz un izbrīna, lai cik aizņemts un skrejošs esi. Mani satrauc valdības attieksme pret mediķiem un viņu darba novērtējums. Uzskatu, ka ir specialitātes, kurās jābūt pienācīgam atalgojumam, viena no tām ir ārsti. Ja operējošs ķirurgs “uz rokas” mēnesī saņem 170 latu, vai viņš spēj nodrošināt savu ģimeni un sevi, lai būtu spēks un vēlēšanās palīdzēt citiem? Tas, kas notiek mūsu valstī ar mediķu algām un valdības spriedelēšanu par tām, ir absurds!
Dzīvē ir arī patīkamas lietas. Pirmo reizi deviņu gadu laikā šovasar biju atvaļinājumā – ar ģimeni aizbraucām uz Kuršu kāpām, izbaudījām pavisam citu pasauli. Ikdienas ritmā nedaudz pietrūkst manas lielās aizraušanās – zvejas. Tādēļ arī tai atradām laiku. Zivis tā pēc manis bija noilgojušās, ka sešas līdakas krita manā gūstā. Ar kolektīvu šovasar kopā pavadījām skaistu dienu, apceļojot Vidzemi.
