Par valsts atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, lai tiktu pie sava mājokļa vai iesaistītos cita renovācijā, runas klīst jau sen.
Par valsts atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, lai tiktu pie sava mājokļa vai iesaistītos cita renovācijā, runas klīst jau sen. Pēdējos desmit gados laikam nav bijusi valdība, kuras plānos, runājot par šīm jomām, nebūtu minēti vārdi: sekmēsim, veicināsim, garantēsim… Citāts no Induļa Emša vadītās valdības deklarācijas sadaļā par valdības rīcību mājokļu politikas īstenošanai: “Izstrādāsim un realizēsim valdības atbalsta programmu mājokļu būvei un atjaunošanai, veicinot dzīves līmeņa atšķirību izlīdzināšanos reģionos; atbalstīsim hipotekāro kredītu izmantošanu mājokļu būvniecībai un to saņemšanu ar atvieglotiem noteikumiem; atbalstīsim kvalitatīvu mājokļu būvniecības attīstību, izmantojot mūsdienīgu, videi draudzīgu siltumtehnisko un celtniecības materiālu izmantošanu”. Tas nozīmē, ka šī valdība (tāpat kā visas iepriekšējās) sola darīt visu, lai iedzīvotāji varētu uzlabot savus dzīves apstākļus. Kā? Jādomā, ka viņi paredzējuši atbilstošus likumdošanas un finanšu mehānismus. Vārdi vien, kaut arī izteikti, ir tikai gaisa tricināšana. Viens no mehānismiem bija jau pirms gadiem trim pieņemtais lēmums, ka izveidos valsts kapitālsabiedrību “Mājokļu garantiju fonds”. Tika paredzēts, ka fonda pamatkapitālu apmaksā no valsts īpašuma objektu privatizācijas procesā gūtajiem ieņēmumiem. Galvenais fonda uzdevums būtu veicināt daudzdzīvokļu māju renovāciju, sniedzot galvojumus kredītiestādēm par kredīta ņēmēju (dzīvokļu īpašnieku) saistībām pret kredītiestādi, kas rodas, saņemot kredītu daudzdzīvokļu māju renovācijai. Tika arī paredzēts, ka fonds sniedz galvojumus kredītiestādēm par fizisku personu saistībām, kas rodas, ņemot mājokļu kredītu (galvojums tiktu sniegts tikai par denacionalizēto māju īrnieku un jauno ģimeņu, kuras iegādājas mājokli pirmoreiz, saistībām). Skaisti vārdi, kam būtu jāseko tikpat skaistiem darbiem. Pirmkārt, tāpēc, ka šī valdība savā rīcības plānā ierakstījusi garantiju fondā minētos mērķus un uzdevumus. Otrkārt, fonds tiek nodibināts, izmantojot privatizācijā gūtos ieņēmumus (protams, mēs visi zinām, cik veiksmīgi tā notikusi). Treškārt, fonda izveidei nepieciešamo līdzekļu apmērs, no valsts budžeta viedokļa raugoties, ir smieklīgi mazs – trīs miljoni latu.
Lai piedod pašreizējā valdība, bet vakar (kā lai maigāk pasaka) tā rīkojusies visai slikti. Ministru kabineta komiteja akceptēja rīkojumu, kas paredz par divarpus miljoniem latu samazināt Mājokļu garantiju fonda finansējumu. Izrādās, pēc Ekonomikas ministrijas (tās paspārnē atrodas Privatizācijas aģentūra) skaidrojuma, aģentūra darbības apjomus samazinājusi, jo mazāk palicis ko pri(h)vatizēt, tātad vairs neienāk arī naudiņa, kas bija paredzēta fonda darbības sākšanai. Kam tad tā no mazajiem ieņēmumiem tiks? 1,2 miljoni latu pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai nepieciešamajai mazajai hokeja hallei, kā arī daļai jaunās koncertzāles Rīgā. Piebildīšu, ka visi objekti atrodas galvaspilsētā.
Kāda morāle no tā izriet? Pirmkārt, tā kā valdību apstiprina Saeimas deputāti, top skaidrs, kāda ir viņu nostāja mājokļu politikas jautājumā. Otrkārt, neatbalstot garantiju fondu finansiāli, runas par nopietnu valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijai ir tikai tukša gaisa tricināšana.
