Hansabanka reģionālo semināru cikla gaitā mūsu rajona pašvaldības un pašvaldību uzņēmumu pārstāvjus iepazīstināja ar Latvijā pieejamo Starptautiskās finanšu korporācijas energoefektivitātes projektu atbalsta programmu.
Hansabanka reģionālo semināru cikla gaitā mūsu rajona pašvaldības un pašvaldību uzņēmumu pārstāvjus iepazīstināja ar Latvijā pieejamo Starptautiskās finanšu korporācijas energoefektivitātes projektu atbalsta programmu, kā arī ieskicēja valsts un privāto partnerību kā iespējamo risinājumu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijā.
Starptautiskā finanšu korporācija (International Finance Corporation – IFC), kas ietilpst Pasaules Bankas grupā, sadarbībā ar Pasaules Vides fondu, Somijas, Spānijas un ASV valdībām nodibinājusi energoefektivitātes projektu atbalsta programmu (commercializing energy efficiency finance – CEEF), lai atbalstītu ilgtspējīgu energoefektivitātes projektu finansēšanu. Tā ar garantijām un tehniskā atbalsta līdzekļiem veicina vietējo finanšu institūciju spēju izsniegt aizdevumus energoefektivitātes projektiem, tādējādi jaunajām ES dalībvalstīm dodot ekonomisku, vides un sociālu labumu. Piemēram, Ungārijā programmas darbības laikā mazās pilsētās un apdzīvotās vietās atjaunotas ielu apgaismes sistēmas, nomainītas un atjaunotas vecās apkures sistēmas daudzdzīvokļu namos.
Veicina finanšu pieejamību
CEEF darbojas sešās valstīs. Pamatojoties uz Ungārijas programmas veiksmīgo pieredzi, IFC sadarbojas ar vietējām bankām un līzinga kompānijām (Latvijā līgumi noslēgti ar Hansabanku un Unibanku, kā arī “Hanza līzingu” un “Unilīzingu”), projektu attīstītājiem (energoservisa kompānijām, iekārtu piegādātājiem un investoriem). Galvenais mērķis – veicināt finansējuma pieejamību energoefektivitātes projektiem. IFC programmas vadītāja Latvijā atzīst, ka tiem ir augsts kredītrisks. Proti, tehnoloģijas ir sarežģītas, nestandarta iekārtām nav otrreizēja noieta tirgū, tās var būt neatdalāmas (piemēram, caurules), montāžas un būvniecības darbi var sasniegt pat pusi no projekta summas, bet banku finanšu speciālistiem nav tādu tehnisko zināšanu, lai ieceri pamatoti izvērtētu. Savukārt pasūtītājiem pietrūkst nodrošinājuma līdzekļu saņemšanai, kā arī pieredzes projektu izstrādāšanā un realizēšanā. Tāpēc energoefektivitātes projektu apjoms banku kredītportfelī ir neliels.
IFC programma kā papildu kredīta nodrošinājumu piedāvā garantijas līdz 50 procentiem no aizdevuma summas ar termiņu līdz septiņiem gadiem. Maksimālais garantiju apjoms – divi miljoni ASV dolāru, minimālais – 50 000 USD (standartizētiem projektiem var būt mazāks). Līdzekļu ņēmējam par garantiju nav jāmaksā. To var iegūt arī projekti, kas pretendē uz ES fondu līdzekļiem. Realizētājiem jārēķinās ar 20 – 30 procentiem pašu līdzfinansējumu.
Lai pretendētu uz garantiju, nepieciešams, lai, darbus veicot, uzlabotos energoefektivitātes rādītāji, kā arī tieši vai netieši samazinātos siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzums. Protams, ka projektam jābūt ekonomiski izdevīgam un jāatbilst kredītdevēja kritērijiem.
Atbalsts – samērā daudzveidīgs
CEEF programma paredz atbalstu virknē aktivitāšu:
– energoefektivitātes uzlabošanai sabiedriskās ēkās (sienu, apkures cauruļu siltināšana, siltuma kontroles mehānismu ieviešana, apkures katlu nomaiņa, apgaismojuma sistēmu nomaiņa skolās, slimnīcās, bērnudārzos u.c.);
– ielu apgaismošanas sistēmu rekonstrukcija;
– centralizētās siltumapgādes sistēmu atjaunošana vai uzlabošana (apkures katlu maiņa ar kurināmā maiņu vai bez tās, kontroles iekārtas, koģenerācijas iekārtu uzstādīšana, siltuma pārvade un sadale);
– daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana.
CEEF programmas daļa ir arī tehniskais atbalsts. Kredītiestādēm tas domāts, lai iepazīstinātu potenciālos klientus ar energoefektivitātes projektu finansēšanas iespējām un palīdzētu tos atbilstoši izvērtēt. Savukārt konkrētu projektu attīstītājiem tas var palīdzēt sagatavot investīciju projektus, nostiprināt pozīcijas energoefektivitātes tirgū un palielināt savu finanšu kapacitāti. Tehnisko atbalstu var izmantot energoaudita veikšanai, projekta tehniskā pamatojuma izvērtēšanai, konsultācijām juridiskos (līgumu, iepirkumu dokumentācijas sastādīšana) un ekonomiskos (biznesa plāna sastādīšana, kredītpieteikuma sagatavošana) jautājumos. Tehnisko atbalstu sniedz starptautisko un vietējo ekspertu grupa. Atkarībā no nepieciešamās palīdzības tehniskais atbalsts pieejams bez maksas vai ar zināmu līdzfinansējumu.
Pagaidām projektu nav daudz
Energoefektivitātes projektus var realizēt tiešā finansējuma veidā, kad ieceri īsteno un kredītsaistības uzņemas pašvaldība vai tās uzņēmums, piemēram, slimnīca, komunālo pakalpojumu vai apsaimniekošanas uzņēmums. Otrs veids ir valsts vai pašvaldības un privātā partnerība. Šajā gadījumā projektu realizē un finansē privātais uzņēmums, kas specializējies konkrētajā jomā un slēdz līgumu ar pašvaldībai piederošu iestādi vai uzņēmumu.
Partnerība ļauj realizēt vairāk projektu, nekā paredzēts pašvaldības budžetā, racionālāk izmantot budžeta līdzekļus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, pašvaldība tiek atbrīvota no tai netipiskām funkcijām, bet tās kontrole projekta laikā tiek saglabāta.
IFC pārstāve iepazīstināja ar energoefektivitātes projektu realizēšanas iespējām pašvaldību sabiedriskajās ēkās, siltumapgādes un ielu apgaismojuma sakārtošanā, raksturojot piemērus ar privātā partnera iesaistīšanos, norādot uz iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, iespējamā darījuma shēmām.
Pagaidām IFC Latvijā ar privātā partnera iesaistīšanos atbalstījusi augstskolas apgaismojuma rekonstrukciju, līdzdarbojusies koģenerācijas iekārtas uzstādīšanas projektā. Izstrādes stadijā ir divu skolu apgaismojuma rekonstrukcija, bērnudārza energoefektivitātes projekts (siltināšana, jumta remonts, siltummezgla uzstādīšana) un slimnīcas energoefektivitātes projekts (siltumtīkli un radiatori, siltināšana).
Partnerībai trūkst konkrēta seguma
Līdzšinējā pieredze liecina, ka pie mums ir salīdzinoši maz privātuzņēmumu, kas gatavi investēt energoefektivitātes projektos. Taču, ja nebūs pieprasījuma, nebūs arī piedāvājuma. Ņemot vērā, ka nereti pašvaldībām partnerība ir vienīgā iespēja problēmu atrisināt, iniciatīvai jānāk no valsts un pašvaldībām.
Ekonomikas ministrijas Koncesiju nodaļas vadītājs Andris Pārups apliecināja, ka arī energoefektivitātes jomā jāļauj saimniekot privātajam partnerim, kam tas izdodas lētāk, efektīvāk un lietderīgāk, taču pagaidām valsts, pašvaldību un privātās partnerības politika ir tikai veidošanās stadijā. Ir neliels projektu skaits, kad atsevišķi pakalpojumi nodoti koncesijā privātajam sektoram līdz ar koncesiju likuma izstrādi, taču prakses attīstīšanai apstākļi nav radīti.
Pirms gada ministrijā izveidotā nodaļa sākusi sagatavot metodisko bāzi, izvērtēt un precizēt likumus, apzināt starptautisko praksi. Šā gada maijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidota Valsts un privātās partnerības nodaļa, kam interesentiem jāsniedz konsultatīvs un metodisks atbalsts projektu un līgumu sagatavošanā (tipveida dokumentu izstrādē). Taču pagaidām viss ir sākuma stadijā, tiek definēti mērķi, analizēti iespējamie trūkumi, sniegti priekšlikumi procesa attīstībai, izstrādātas vadlīnijas projektu grāmatvedības jautājumos, gatavoti informatīvie materiāli.
Visvairāk interesē daudzdzīvokļu mājas
Konkrētības trūkums un projektu valoda informācijas pasniegšanā acīmredzot bija iemesls, kāpēc liela daļa rajona pagastu pārstāvju semināru atstāja. Kā lietišķa tika vērtēta konsultantkompānijas “Ernst
