Jelgavas ūdensapgādes attīstības projekts, kas saņēmis ES ISPA programmas finansējumu, bijis vienīgais, kas pārējo projektu vidū ES Kohēzijas fonda vadības komitejas pirmajā sēdē izpelnījies arī dažus labus vārdus.
Jelgavas ūdensapgādes attīstības projekts, kas saņēmis ES ISPA programmas finansējumu, bijis vienīgais, kas pārējo projektu vidū ES Kohēzijas fonda vadības komitejas pirmajā sēdē izpelnījies arī dažus labus vārdus.
Kā stāsta Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods, vadības komiteja, kurā līdz ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta amatpersonām iekļauti arī Finanšu ministrijas, Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, izskatījusi 21 ES finansētā transporta un vides infrastruktūras projekta gaitu. No tiem 13 projektu pašlaik ir realizācijas stadijā, bet deviņi vēl tiek sagatavoti. Vadības komitejas vadītājs Jose Palma Andress, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta struktūrvienības direktors, atzinis, ka jelgavnieki projekta pārraugiem no EK par darbu gaitu atklājuši gan pozitīvo, gan negatīvo un nav slēpuši faktisko situāciju. Lai gan ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas atjaunošana Jelgavas ielās būtiski atpaliek no sākotnējā grafika, nekādas izmaiņas darbu termiņos nav veiktas – plānotais jāpabeidz un ekspluatācijā jānodod līdz nākamā gada beigām.
Pēc uzņēmuma “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektora Jāņa Laizāna teiktā, vadības komiteja uzteikusi jelgavniekus par to, ka tiek domāts ne vien par ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas sakārtošanu, bet arī par turpmāko. Proti, uzņēmums ar projekta palīdzību iegādājies mūsdienīgu tehniku, kas atvieglos sistēmu uzturēšanu.
Secināts, ka mūsu pilsētā vienīgā problēma ir darbu kavēšanās, bet citādi esam pasargāti no lielākiem sarežģījumiem. Piemēram, Ventspilī līdzīgā projektā īsi pirms nodošanas ekspluatācijā sabrukusi kanalizācijas šahta.
Sēdē izskatīts arī Jelgavas ūdensapgādes attīstības otrās kārtas projekts, kura gaitā līdz ar ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošanu paredzēts uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti. Ja process ritēs bez aizķeršanās, nākamā gada aprīlī būs zināms, kura kompānija veiks visu projekta otrās kārtas tenderu dokumentācijas sagatavošanu. EK jau atbalstījusi tam nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu un pretendentu pieteikumus gaidīs līdz decembra beigām.
