Avīzes pastāvēšanas vēsture redakcijas darbinieku kolektīvā, šķiet, nebūs vis gados, bet kopīgi pārdzīvotajos notikumos un mirkļos mērāma.
Avīzes pastāvēšanas vēsture redakcijas darbinieku kolektīvā, šķiet, nebūs vis gados, bet kopīgi pārdzīvotajos notikumos un mirkļos mērāma. Kopš 1999. gada “Ziņu” vēsturi var mērīt arī, piemēram, olimpiādēs (kā dēvē laikposmus starp olimpiskajām spēlēm).
Ja tā, tad pašlaik dzīvojam mūsu ceturtajā olimpiādē, bet par iepriekšējās piedzīvoto atgādina divas uzvarētāju balvas un viena trešās vietas godalga. Starplaikā iekrāti arī vairāki koncerna “Diena” strītbola turnīru kausi. Tomēr pats galvenais notikums joprojām ir un paliek “Dienas” trešās, bet mūsu pirmās olimpiskās spēles jūlijā pirms pieciem gadiem, kad Salacgrīvas pludmalē un stadionā draudzīgajai un saliedētajai komandai “Lielupes vaļi” sīvā cīņā ar septiņpadsmit ne mazāk spēcīgiem konkurentiem izdevās izcīnīt uzvaru.
“Kā šo olimpisko spēļu debitantiem mums ir jo lielāks prieks, ka “Ziņu” redakcijā tagad divus gadus glabāsies olimpiskais karogs, bet mūžīgā glabāšanā būs uzvarētāju balva un kauss, ko saņēma par labāko komandas kapteini kronētais Agris Brasliņš,” raksta “Ziņas” 1999. gada 6. jūlijā.
“Nopietnība, ar kādu jelgavnieku kapteinis gatavoja komandu spēlēm, darīja brīnumus. Neticami, ka cilvēki tā var gatavoties vienas dienas pasportošanai – “Dienas” olimpiāžu vēsture ko tādu vēl nebija pieredzējusi,” vēlāk atzīst arī koncerna vietējais preses izdevums.
Par konkurences nopietnību virves vilkšanā lai liecina tas, ka ar Latvijas stiprinieku papildinātā žurnāla “Una” komanda netika pat līdz pusfinālam. Toties “Lielupes vaļu” četras slaidas meitas un puiši vilka “būdīgās” komandas kā spalviņas visas pēc kārtas. Vismaz no malas tā esot izskatījies, taču tikai paši vilcēji zina, cik sudraba medaļas ieguve prasīja spēka un taktisko paņēmienu gudrības. Kad pēc panākumiem futbola, strītbola, volejbola, tautas bumbas spēlē un pildbumbu mešanā sākās noslēguma stafete, bija skaidrs, ka “Lielupes vaļi” nolēmuši lidot pēc zelta.
“Intriga tomēr saglabājās līdz pat kopējo rezultātu paziņošanai, un tikai krietni pēc pusnakts “Vaļu” sajūsmas lēciens salīgoja Salacgrīvas zvejnieku parka skatuvi. “Jā, mēs esam un būsim tie labākie”, jo “Ziņās” ir paši labākie kolēģi, labākie sportisti un, protams, arī mūsu avīzes lasītāji ir paši labākie,” tas no “Ziņu” 1999. gada numura, kad sportisko garu mūsu kolektīvā atraisīja toreizējais izpildredaktors, tagad “Vakara Ziņu” galvenais redaktors Agris Brasliņš. Daudzi tābrīža “Ziņu” darbinieki ieņem amatus citos uzņēmumos un izdevumos – tāda nu ir pierīgas pilsētas Jelgavas un arī mūsu avīzes “specifika”. Bet kā vēstures mirkļa dots uzdevums paliek centieni, lai ikviens arī turpmākajās olimpiādēs būtu gatavs parakstīties zem šā citāta.