Kopš 1997. gada Ziemassvētkiem «Zemgales Ziņu» nosaukuma noformējumā jeb, profesionāļu valodā sakot, laikraksta galviņā ir hercoga Jēkaba dālderis ar viņa portretu profilā.
Kopš 1997. gada Ziemassvētkiem “Zemgales Ziņu” nosaukuma noformējumā jeb, profesionāļu valodā sakot, laikraksta galviņā ir hercoga Jēkaba dālderis ar viņa portretu profilā. No tā laika hercogs kļuvis arī par laikraksta izdevēja SIA “Zemgales Ziņas” patronu. Un kuru gan vēl izvēlēties par paraugu, ja ne pašu gudrāko un veiksmīgāko 17. gadsimta valdnieku mūsu pusē, kurš turklāt savu dzimšanas dienu svin tikai dienu vēlāk nekā laikraksts.
Salīdzinājumā ar citiem laikmetiem un Latvijas novadiem īpaša ir Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsture (1561 – 1795). Laika gaitā Kurzemes hercogiste no Sv. Romas impērijas nomales kļuva par līdztiesīgu starptautisko attiecību subjektu toreizējā Eiropā. Jāpiebilst, ka arī par toreizējo lielvalstu savstarpējo cīņu objektu un placdarmu. Sevišķi tas attiecināms uz hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1639 – 1681), kad, pateicoties hercoga saimnieciskajām un diplomātiskajām aktivitātēm, Mītava kļuva par vienu no starptautiskās politikas centriem. Kurzemes hercogistes, Mītavas un hercoga Jēkaba vārds bija labi pazīstams ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā un Amerikā.
Hercogs Jēkabs bija neparasta personība, spilgtu dzīves gājumu un grandioziem plāniem, komersanta “ķērienu”, vienmēr gatavs mācīties, atvērts jaunajam. Taču grūti iedomāties, ka visu četrdesmit gadu ilgajā hercoga valdīšanas laikā viņu būtu pavadījusi tikai veiksme. Neīstenojās hercoga iecere par hercogistes neitralitāti laikā, kad Eiropas lielvalstis nesaskaņas risināja karos. Hercogiste atradās starp diviem dzirnakmeņiem – Poliju un Zviedriju. 1658. gadā zviedri iebruka Mītavā, sagūstīja hercogu un viņa ģimeni. Kara laikā paputēja manufaktūras, pilsētas, muižas un zemnieku sētas – zaudējumi sasniedza 6,5 miljonus dālderu. Hercogam nācās sākt visu no gala un hercogiste piedzīvoja jaunu uzplaukumu: darbojās kuģu būvētavas un manufaktūras, noritēja aktīva tirdzniecība. Hercoga uzdevumā dažādās pasaules malās darbojās īpaši komisāri ar diplomāta statusu, kuru uzdevums bija izzināt (lasi – izspiegot) konkrētas valsts ekonomiku. Balstoties uz šo informāciju, hercogs organizēja savus tirdznieciskos darījumus, izmantojot lielvalstu aizņemtību ķīviņos, iegādājās kolonijas – Gambiju Āfrikā un Tobago Amerikā un hercogistē ātrāk un lētāk bija nopērkamas aizjūras preces – garšvielas, cukurs, kafija, žāvēti augļi u.c. Nēģeris Jelgavā tolaik neesot bijis retums.
Veicot lielos darbus, hercogs neaizmirsa par hercogistes galvaspilsētu Mītavu. Lai būtu ūdens, viņš lika izrakt kanālu, savienojot Svēti ar Driksu. Vēlāk ievilka pirmo ūdensvadu. Tika nocietināta Mītavas pils, uzcelts nocietinājuma valnis.
Jēkaba laikā Jelgavā tika iekārtota pirmā grāmatu spiestuve, hercoga īpašumā bija laba bibliotēka. Pašlaik daļa no tās atrodas Sanktpēterburgā, Krievijas ZA bibliotēkas sastāvā, pavisam 2718 grāmatu.
Laikabiedri hercogu Jēkabu salīdzināja ar spožu meteoru. Daļa spozmes ir saglabājusies arī mūsdienās: Jelgavas muzeja ekspozīcijā, vaska figūrā Rīgā un tradīcijā nu jau devīto gadu muzejā svinēt hercoga Jēkaba dzimšanas dienu. Hercoga vārdā nosaukts klubs un laukums pilsētā, tirgotāju apvienība. Hercoga Jēkaba dālderis ir “Zemgales Ziņu” zīmolā.
