19. gadsimta 20. gadi ir latviešu periodisko izdevumu sākums, kas cieši jo cieši saistīts ar Jelgavu. 1822. gadā Jelgavā sāka iznākt nedēļas izdevums «Latviešu Avīzes».
19. gadsimta 20. gadi ir latviešu periodisko izdevumu sākums, kas cieši jo cieši saistīts ar Jelgavu. 1822. gadā Jelgavā sāka iznākt nedēļas izdevums “Latviešu Avīzes”. Tieši šis laikraksts nodibināja pirmās preses lasīšanas tradīcijas latviešu tautā – sākās latviešu avīžniecības vēsture. “Latviešu Avīzes” izveidoja lasītāju auditoriju, pieradināja latviešus regulāri sekot politiskajām norisēm savā zemē un pasaulē, paplašināja viņu redzesloku un zināšanas. Avīžu izveidotājs un pirmais redaktors bija Kārlis Fridrihs Vatsons. Laikraksta pastāvēšanas laikā (līdz 1915. gadam) mainījās redaktori un līdz ar to arī laikraksta saturs. Iznāca atsevišķi pielikumi, kuru nosaukumi mainījās: “Baznīcas Ziņas”, “Baznīcas un Skolas Ziņas”, “Baznīca un Skola”, “Misiones Ziņas”, “Ceļa Biedris”, “Vaļas Brīžos”.
“Latviešu Avīzes” vienmēr paliks vēstures izziņu avots, tās nenoliedzami saglabās savu pirmatnējo nezūdošo vērtību. Ne mazāk svarīgi, ka pirmo latviešu laikrakstu izdeva ievērojamas grāmatizdevēju dzimtas pārstāvji J.F. Stefenhāgens un dēls.
No 1875. līdz 1885. gadam Jelgavā iznāca nedēļas laikraksts “Baltijas Zemkopis”. Tā redaktors līdz 1880. gadam bija Juris Māters (Māteru Juris). Katrā laikraksta numurā bija lauksaimniecības, mājsaimniecības, dzejas un likumu nodaļa, apraksti. Kā redaktors rakstīja katra numura ievadā –”… līdz ar “Baltijas Zemkopi” ik nedēļas iznāk pielikums ar stāstiem un derīgu laika kavēkli”. Jāpiebilst, ka laikrakstu izdeva Eduards Zīslaks – izcils grāmatu izdevējs, kas Jelgavas un visas Latvijas grāmatniecības vēsturē ierakstījis spožas lappuses.
No 1880. līdz 1884. gadam Juris Māters bija pirmā juridiskā laikraksta “Tiesu Vēstnesis” izdevējs un redaktors. Šis laikraksts sekmēja latviešu tiesiskās apziņas veidošanu.
1882. gadā iznāca sabiedriski politisks un literārs laikraksts “Pagastu un Biedrību Vēstnesis”. Tā redaktors un izdevējs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks, laikrakstu līdzstrādnieks bija Pēteris Alunāns. Avīzi iespieda Stefenhāgenu tipogrāfijā.
No 1884. līdz 1914. gadam iznāca “Tēvija” – politisks un literārs nedēļas izdevums, kas darbību sāka Rīgā, bet no 1886. gada – Jelgavā. Vispirms A.Reinberga (1886 –1891), H.Alunāna (1892 – 1905), J.Ladsberga (1906 – 1911) un grāmatrūpniecības ekonomiskās sabiedrības spiestuvē (1912 – 1914). 1888. gadā par “Tēvijas” redaktoru kļuva advokāts un vēlākais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Viens no laikraksta uzdevumiem bija latviešu tautas vienotības stiprināšana. Katrā numurā tika atspoguļoti notikumi Jelgavā. Lielu uzmanību veltīja Jelgavas Latviešu biedrībai un tās nodaļu darbam. Līdztekus lauksaimniecības jautājumiem tika aplūkota dārzkopība un biškopība, daudz rakstu bija arī par latviešu valodu, tautskolām, lasāmi tiesību problēmu risinājumi. Šis laikraksts bija visvairāk lasītais preses izdevums Kurzemē.
Gadsimtu mijā preses izdevumi jau bija kļuvuši par nozīmīgu sabiedriskās dzīves daļu, tie nodrošināja lasītājus ar informāciju par norisēm politiskajā, saimnieciskajā un kultūras jomā. Iznāca laikraksti arī vācu un krievu valodā, piemēram, “Mitausche Zeitung” (1899., “Jelgavas Avīze”) un “Kurzemes guberņas ziņas” krievu valodā (1895).
No 1905. līdz 1907. gadam cits aiz cita tika izdoti līdzīgi laikraksti: “Spēks” – politiska, literāra avīze, kas iznāca trīs reizes nedēļā, “Laiks”, kas satura ziņā neatšķīrās no iepriekšējā izdevuma, “Draugs”, kas bija papildināts ar literatūras apskatiem, un “Jaunatne”, kam divreiz nedēļā bija literāri pielikumi.
No 1908. līdz 1915. gadam iznāca laikraksts “Sadzīve”, kas daudz rakstīja par sabiedrisko dzīvi, politiku un literatūru. Sestdienās iznāca arī “Sadzīves Feļetons”. No 1911. līdz 1914. gadam avīzes redaktors ir grāmatu izdevējs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks Pūcīšu Ģederts (īstajā vārdā Ģederts Eilenbergs, dažos avotos Eulenbergs).
No 1911. līdz 1913. gadam tika izdots laikraksts “Mūsu Domas” – politiska, sabiedriska un literāra nedēļas avīze. Tā savu darbību atsāk 1921. gadā.
No 1916. līdz 1918. gadam iznāca Kurzemes vācu valdības ziņu lapa “Dzimtenes Ziņas”. Vispirms avīze pie lasītājiem nonāca divas, vēlāk trīs reizes nedēļā. Sākot ar novembri, tās nosaukums bija “Kurzemes Ziņu Lapa”. Pielikumos bija valdības pavēles un ziņojumi.
1919. gada jūlijā iznāca vācu armijas dienas laikraksts “Trommel” (“Bungas”).
1919. gada janvārī un februārī – Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas un Kurzemes bezzemnieku izpildkomitejas (vēlāk Jelgavas apriņķa Strādnieku deputātu padome) laikraksts “Ziņotājs”, kas vēlāk ieguva nosaukumu “Jelgavas Komunists”. Šajā laikposmā iznāca arī dienas laikraksts “Zemgalietis” (1919 – 1923). Vēlāk (1923 – 1934) tas turpināja iznākt ar nosaukumu “Jaunais Zemgalietis”, kas liecina par avīzes popularitāti lasītāju vidū.
1920. gadā iznāca Latviešu zemnieku savienības laikraksts “Arājs”, arī daži tā pielikumi.
1922. gadā – sabiedriski politisks laikraksts “Jelgavas Vēstnesis”. Avīze izveidota, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, tāpēc to pārtrauca izdot, vēlēšanu cīņām beidzoties.
20. gadsimta 20. – 30. gadiem bija raksturīgs liels preses birums, kad dienas gaismu vienlīdz ātri ieraudzīja un tikpat ātri pārtrauca iznākt daudzi laikraksti “Patiesība” (1924), “Jaunais Sociāldemokrāts” (1926), “Jelgavas Ziņas” (1927), “Jelgavas Vēstnesis” (1930) un “Latviešu Avīze” (1930 – 1932).
Īsu brīdi iznākušā laikraksta “Patiesība” tradīcijas turpināja preses izdevums “Zemgales Balss” (1924. – 1940. 08.), kam bija visai garš mūžs, jo tā saturs bija pievilcīgs plašam interesentu lokam – daudz saimnieciska rakstura publikāciju.
Pēc laikraksta slēgšanas tā vietā sāka iznākt “Zemgales Komunists”.
Vācu okupācijas laikā iznāca novada laikraksts “Nacionālā Zemgale” (līdz 1941.07.) un “Zemgale” (1941.08. – 1944.06.).
Otrā pasaules kara beigās 1944. gada decembrī sāka iznākt laikraksts “Zemgales Komunists” (līdz 1962. gadam). 1963. gadā tika izveidots laikraksts “Darba Uzvara”, kas 1987. gadā tika pārdēvēts par “Jelgavas Ziņotāju”, pēc tam par “Zemgales Avīzi”. Neilgu laiku iznāca “Jelgavas laikraksts”, “Zemgales Kurjers”, nedēļas laikraksts “Latviešu Avīzes”.
Jau desmit gadu (no 1994. gada 27. oktobra) Jelgavā iznāk laikraksts “Zemgales Ziņas”, kas aptver visdažādākās dzīves jomas un savā darbā neatstāj nepamanītas arī kultūras dzīves aktualitātes, par ko Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs ir patiesi gandarīts.
