Šī gulbīšu ģimene ir fotografēta septembra beigās Ērmiķu karjerā.
“Šī gulbīšu ģimene ir fotografēta septembra beigās Ērmiķu karjerā. Kopā ar draugiem sekojam putnu augšanai kopš viņu nākšanas pasaulē. Visu vasaru priecājāmies par viņu graciozo peldēšanu, par to, kā tēvs un māte rūpējās par saviem mazuļiem. Ja barojot piegājām pārāk tuvu, šņāciens un sitiens ar knābi vai spārniem bija garantēts. Bet viņi cilvēkiem ļoti uzticējās, tādēļ ir aizdomas, ka kāds to ļaunprātīgi izmantojis, jo gulbju ģimene karjerā oktobrī vairs nav manīta. Varbūt viņi ir aizlidojuši? Vai tas iespējams, ja jaunie vēl nav nometuši savas pūkainās brūnganās spalvas? Esmu redzējusi aizlidojam dzērves un zosis, bet gulbjus – nekad. Kā viņi dodas ceļojumā?”
“Ziņu” pastāvīgā lasītāja Inga L.
Atbildi taujājām Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas nodaļas vadītājam Ingmāram Līdakam.
“Šis ir aktīvākais gulbju kopā lasīšanās laiks, lai postos ceļā uz siltajām zemēm. Vislielākā kļūda ir cilvēku aplamā attieksme un nevēlēšanās saprast, ka gulbjus nedrīkst barot. Pieraduši, ka cilvēki viņus baro, gulbji bieži vien nepošas ceļā uz siltajām zemēm. Viņi paliek Latvijā, kur nereti ziemas salā un ledū aiziet bojā. Par laimi, lasītājas Ingas barotie gulbji tomēr ir aizlidojuši savlaicīgi, neizvēlējās palikt šeit. Ūdensputnu barošanai īpaši bīstams laiks ir rudenī. Gulbju pirmais lidojums parasti beidzas Liepājas jūrmalas tuvumā, kur tie pulcējas lielākā barā un tad lido uz Dāniju, Zviedrijas dienvidiem. Baltajiem gulbjiem līdzi lido arī bērni, kas izšķīlušies pavasarī. Jaunajiem gulbjiem pelēkā spalva saglabāsies vēl visu ziemu un pavasari, kad tā pakāpeniski kļūs balta.