Pārfrāzējot vecās dziesmas vārdus, gan var tikai piebilst, ka šoreiz likteni paredzēt bija iespējams.
Pārfrāzējot vecās dziesmas vārdus, gan var tikai piebilst, ka šoreiz likteni paredzēt bija iespējams. Saeima vakar noraidīja nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā un visus ar to saistītos likumprojektus. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība valdībai. Līdz ar to Induļa Emša vadītā mazākuma valdība kļuvusi par pirmo, kas kritusi tieši budžeta dēļ. Par tā pieņemšanu nobalsoja 39 deputāti, pret bija 53, bet pieci deputāti atturējās. Galvenais, ka pret budžeta apstiprināšanu bija valdības koalīcijā esošā Tautas partija. Un tieši viņi vakar paziņoja, ka nav pret piedāvāto budžetu principā, bet gan tieši pret Emša valdību. Pēc tam tika paziņots, ka sākšoties sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām.
Kāpēc notiekošais nav pārsteigums? Tas bija negaidīts tieši šajā brīdī un stundā, tomēr viss liecināja, ka agri vai vēlu tam bija jānotiek. Pirmkārt, tāpēc, ka šī valdība kaut ko nopietnu varēja pieņemt tikai ar “jurkāniešu” atbalstu. Šo “krupi” norīt daudziem bija visai grūti. Dienu pirms balsojuma par budžetu Emša kungs Jānim Jurkānam pat bija nosūtījis īpašu garantijas vēstuli, kurā solījās viņa partijas ieteiktos grozījumus iestrādāt budžetā līdz nākamajam, otrajam, lasījumam. Otrkārt, nav izslēgts, ka vienam otram no valdošās koalīcijas partneriem bija “piegriezies”, ka arvien lielāki varas un finanšu līdzekļi nonāk Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera rokās. Tieši pēdējais apsvērums un vēl tas, ka “mācītāju” rindas kuplinājuši no Jurkāna partijas pārbēgušie “piecīši”, ļauj secināt, ka, lai nu kas, bet nākamajā valdībā Latvijas Pirmajai partijai vieta diezin vai atradīsies.
Kā iemeslu valdības piedāvātā budžeta kritikai Tautas partijas runasvīri min to, ka Emša mazākuma valdība nebūtu spējīga pieņemt budžetu, kurā paredzēti līdzekļi veselības aprūpei, tajā pašā laikā ievērojot budžeta fiskālos rāmjus. Viņus neapmierinot arī tas, ka Emsis aiz koalīcijas partneru muguras deva solījumus Tautas saskaņas partijai. Viņiem var piekrist tajā ziņā, ka, pastāvot pašreizējam mazākuma valdības modelim, nākamā gada budžetu varētu sašķērēt visi, kas vien solītu to atbalstīt. Un Emša kungam nāktos tam visam piekrist, lai tikai budžetu apstiprinātu. Tas, ka papildu naudu kā faķīrs no piedurknes neizvilks arī nākamais premjers, ir skaidrs. Tātad apgalvojumi, ka sarunas par nākamo valdību vēl tikai sāksies, īsti neatbilst lietu patiesajam stāvoklim. Ticamākais, ka tās jau pavirzījušās tiktāl, lai nākamās valdības aprises būtu jau izkristalizējušās. Neticami šķiet tas, ka tajā vieta atradīsies Šlesera kungam ar viņa ambīcijām. Vēl nav atbildēts uz jautājumu, vai starp Tautas partiju un “Jauno laiku” atrasta kompromisa figūra nākamā premjerministra amatam. Maz ticams, ka nebūs ņemtas vērā tās problēmas, kas radās, Ministru kabinetu vadot Eināram Repšem. Viņš gan vakar jau paspēja paziņot, ka gatavs šo smago nastu likt atkal plecos, tomēr šoreiz jau pieļauj, ka kabineta vadību varētu uzticēt Valdim Dombrovskim vai Krišjānim Kariņam. Vai kandidātus akceptē arī Tautas partija? Ticamākais, ka ne. Visai lielas cerības palikt valdošajā koalīcijā saglabā “zaļie zemnieki”, jo nebūs jau daudz to gribētāju, kas mēģinātu darboties viņu vadītajās ministrijās. Faktiski jāatrod kompromisa figūra premjera amatam, un jaunā valdība būs gatava. Jautājums vienīgi, cik ātri šo kompromisu atradīs.
