Diskriminācija ir plaši lietots termins, tomēr ne vienmēr pilnībā saprasts. Lai to labāk izprastu, Jelgavas nevalstisko organizāciju dalībniekiem tika rīkots seminārs «Diskriminācijas novēršana Eiropā un Latvijā».
Diskriminācija ir plaši lietots termins, tomēr ne vienmēr pilnībā saprasts. Lai to labāk izprastu, Jelgavas nevalstisko organizāciju (NVO) dalībniekiem tika rīkots seminārs “Diskriminācijas novēršana Eiropā un Latvijā”.
Vārdu “diskriminācija” sadzīvē parasti lieto vai nu šaurā nozīmē, runājot par etnisko piederību, vai arī pārāk plašā – situācijās, kad cilvēks uzskata, ka ir aizskartas viņa tiesības. Taču ne vienmēr, aizskarot cilvēka tiesības, var runāt par diskrimināciju. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands – Kehre uzsver, ka parasti diskriminācijas faktori ir dzimums, vecums, reliģiskā pārliecība, invaliditāte, rases piederība un seksuālā orientācija. Diskriminācijas novēršana ir viena no sarežģītākajām cilvēktiesību tēmām. Tās aizliegums iekļauts visu starptautisko un reģionālo cilvēktiesību aizsardzības organizācijas dokumentos. Kā viens no ES dibināšanas pamatprincipiem tas atrodams arī Amsterdamas līgumā un no tā izrietošajos ES un nacionālo valstu normatīvajos aktos.
Latvijā diskriminācijas aizliegumu nosaka Satversme, kā arī tas deklaratīvi ietverts vairākos likumos. I.Brands – Kehre uzsver, ka diskriminācijas problēma visvairāk saredzama nodarbinātībā, kā arī attiecībā uz dzimumu.
Kopš Latvijas iestāšanās ES arī mūsu valstij ir saistošas ES noteiktās direktīvas, kas satur diskriminācijas aizliegumu, īpaši nodarbinātības un rasu direktīvas. Vairāki direktīvas punkti jau iestrādāti Latvijas likumos, taču nepieciešams veikt vēl vairākus būtiskus grozījumus, lai tie pielīdzinātos direktīvai.
Seminārs bija Nīderlandes ārlietu ministrijas programmas “Matra” finansētā projekta sastāvdaļa.
