Vairāki iedzīvotāji ik pa laikam vēršas «Ziņās» ar jautājumu, vai pircējam ir jāatlīdzina preces cena, ja viņš to netīšām sabojājis. Patērētāju tiesību aizsardzības speciālisti teic, ka likumos šādi gadījumi nav noteikti.
Vairāki iedzīvotāji ik pa laikam vēršas “Ziņās” ar jautājumu, vai pircējam ir jāatlīdzina preces cena, ja viņš to netīšām sabojājis. Patērētāju tiesību aizsardzības speciālisti teic, ka likumos šādi gadījumi nav noteikti.
“Kādā lielveikalā pavecāks kungs iegādājās pāris puslitra paciņas piena un vēl citus produktus. Kad viņš pie kases norēķinājās, pienāca apsargs un uzstājīgi pieprasīja samaksāt par vēl vienu paciņu piena, ko viņš it kā nometis, tādēļ tā ieplīsusi. Pircējs gan taisnojās, ka piena pakas bija nestabili novietotas un viena nokritusi ne viņa vainas dēļ. Bet apsargs bija tik uzstājīgs, ka vīrietis mīļā miera labad samaksāja par to paku,” raksta kāda jelgavniece. Viņa pārliecināta – Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4. panta 1. punktā minētais (“… patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir respektēt šo gribu”) noteic, ka pircējam nav jāiegādājas bojāta prece.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Jelgavas reģionālā sektora jaunākā inspektore Evelīna Špakoviča “Ziņām” pastāstīja, ka “nav likuma, kas par tīši vai netīši sabojātu preci veikala apmeklētājam liek samaksāt. Nav arī noteikumu, kas liedz to darīt”. “Katrs šāds gadījums veikala administrācijai jāizvērtē atsevišķi, tas atkarīgs no cilvēciskās attieksmes,” teica jaunākā inspektore, piebilstot, ka, viņasprāt, uzņēmums par sabojātu preci kompensāciju pieprasīt drīkst. Viņa arī uzsvēra, ka nav noteikts, kā tirdzniecības vietu plauktos jābūt izvietotiem trausliem priekšmetiem.
Vairāku Jelgavas veikalu vadītāji “Ziņām” atzina, ka parasti ar pircējiem nesaskaņas cenšas risināt mierīgi. Gadoties arī pircēji, kas pēc kāda priekšmeta saplēšanas noteic, ka nav likuma, kas viņiem liktu par preci samaksāt. Likumsargu izsaukšana aizņemtu pārāk daudz laika, tāpēc preces vērtība tiekot atrēķināta no veikala darbinieku algām. Kāda veikala vadītāja uzsvēra, ka šādos gadījumos cilvēkam pašam pēc savas sirdsapziņas jāizsver, cik ļoti viņš bijis vainīgs.
