Lai gan Jelgavas rajonā nav saimniecību, kas vairumā nodarbotos ar vistu, pīļu vai zosu audzēšanu tirgum, mājputni sastopami teju vai katrā lauku sētā.
Lai gan Jelgavas rajonā nav saimniecību, kas vairumā nodarbotos ar vistu, pīļu vai zosu audzēšanu tirgum, mājputni sastopami teju vai katrā lauku sētā. Novembra sākums ir īstais laiks, lai sāktu pīļu nobarošanu Ziemassvētku vakara cepetim, tāpēc šoreiz “Ziņās” par šo ūdensputnu audzēšanas īpatnībām.
Pēc dzīvmasas pīles ir desmitiem reižu mazākas par lielajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, tomēr produktivitātes un ātraudzības dēļ tās ir līdzvērtīgas gaļas iznākuma ziņā. Pīļu gaļai raksturīga augsta uzturvērtība. Kā zināms, diennakti veci pīlēni ir tikai ap 50 gramu smagi, bet pēc diviem mēnešiem tos jau var kaut gaļai.
Pacieš zemas temperatūras
Galvenais nosacījums pīļu labturībai ir telpas, kurās nav caurvēja. Uz vienu mītnes kvadrātmetru jāparedz turēt ne vairāk kā trīs četrus putnus. “Ziņu” aptaujātie lauksaimnieki atzīst, ka ūdensputni ļoti labi pacieš arī zemas temperatūras – no mīnus 8 līdz mīnus 10 grādiem).
Pīles parasti baro no koka silēm, kas novietotas uz grīdas, kas vienmēr segta ar sausiem skaidu, salmu vai rupjas kūdras pakaišiem.
Visu gadu, kad ir bezvējš un āra temperatūra nav zemāka par mīnus 15 grādiem, pīles laiž pastaigu laukumā, ko norobežo ap divus metrus augsts stiepļu pinuma žogs. Audzējot pīles, jādomā par to lidošanas ierobežošanu. Aplokam var izveidot pārklāju, bet vairāki pīļu audzētāji iesaka putniem par vienu trešdaļu saīsināt spārnu garumu. Tad gan jāseko spalvu ataugšanai, jo sevišķi rudenī, kad pīlēm rodas tieksme pacelties spārnos līdzi savvaļas radiniecēm.
Tumsā putni neredz, maz ēd un daudz guļ, tāpēc rudenī un ziemā īsās dienas apstākļos paredzama dējības samazināšanās. Pīlēm nepieciešams vismaz 12 – 14 stundu ilgs gaišās dienas garums, tāpēc jau no oktobra beigām līdz martam mītnes apgaismo ar elektriskajām spuldzēm, kuras ieslēdz ap pulksten 6 un izslēdz pēc gaismas uzaušanas, savukārt atkārtoti ieslēdz, kad iestājas krēsla, un apgaismo līdz pulksten 19. Svarīgi, lai putnu mītnēm būtu lieli un tīri logi.
Izbaro pārtikas atliekas
Rudenī, pavasarī un vasarā pīles ēdina pastaigu laukumos. Arī labā laikā ziemā graudus var izēdināt laukā.
Ja ūdensputnus audzē nelielā skaitā piemājas saimniecībā, tie var apēst daudz pārtikas atlieku, sakņaugu un zaļumu. Ja pīļu audzēšanas vietai tuvumā atrodas kāda ūdenstilpe, piemēram, upe, ezers vai dīķis, var ietaupīt pat 30 – 40 procentu spēkbarības, jo ūdeņi bagāti ar dzīvnieku un augu valsts barības līdzekļiem. Tomēr pieredzējuši saimnieki neieteic pīles laist ūdenstilpēs, pirms tās nav izdējušas olas.
Putnus ēdina četrreiz dienā. Mitro barības maisījumu dod pirmajās ēdināšanas reizēs no rīta un ap pusdienlaiku, bet dienas otrajā pusē speciālisti iesaka izēdināt graudus. Pīļu barošanā maksimāli jāizmanto ēdienu atliekas. Tās iepriekš vāra un paredz tikai vienai ēdienreizei. Barības maisījumos jāiekļauj auzas, mieži, klijas, bietes un minerālpiedevas. Krītu, granti, kokogles, gliemežvākus var izēdināt no atsevišķiem barības traukiem. Zinātnes centra “Sigra” Dzīvnieku pētniecības nodaļas zinātnieces Ira Vītiņa un Vera Krastiņa saka: “Ar putniem jāapietas tāpat kā ar maziem bērniem – jāizēdina tīra, nesapelējusi barība, vienmēr jābūt pieejamam tīram ūdenim un telpās jānodrošina svaigs gaiss.” Barība ir galvenais nosacījums pīļu veiksmīgai nobarošanai, tāpēc zinātnes centra speciālisti apgalvo, ka labāk putniem izbarot jau gatavus barības maisījumus ar tajos iekļautām minerālvielām. Šāda barība maksājot tikai ap 14 – 15 santīmiem kilogramā. Ziemā barības maisījumos var iekļaut ēnā labi izkaltētu tauriņziežu sienu vai siena miltus.
Speciālisti arī teic, ka parasti dējējpīles izmanto trīs četrus gadus, to aizstāšanai izvēlas jaunās pīles no pavasara dējuma. Uz 6 – 8 pīlēm paredzams viens pīļtēviņš.
Nobaro divus mēnešus
Lai izaudzētu apmēram trīs kilogramus smagu pīli, to sāk nobarot jau divu mēnešu vecumā un kauj 120 – 130 dienu vecu. Nobarošanas periodā papildus ikdienas barībai pīlēm trīs četras reizes dienā izēdina mitrus barības maisījumus, kas papildināti ar dzīvnieku valsts barības līdzekļiem.
Zaļbarību un augus no ūdenstilpēm pīlēm ļauj ēst, cik tās vēlas. Arī tad, ja putnu turēšanas tuvumā ūdeņu nav, pīlēm izēdina neierobežotu barības daudzumu. Pastāvīgi gan jānodrošina tīra ūdens klātbūtne pīļu barošanās vietās. Aptuveni desmit piecpadsmit dienu pirms nokaušanas ūdensputnus nelaiž ūdenstilpēs un ierobežo to pastaigu ilgumu. Tad pīles kļūst treknākas. Šajā laikā putniem izēdina tvaikotu vai vārītu graudu maisījumu, cik tās vēlas.
