Lai arī šā gada kviešu un citu kultūraugu raža bijusi liela un kvalitāte samērā laba, zemnieki atzīst, ka aizvadīta viena no smagākajām darba sezonām brīvajā Latvijā.
Lai arī šā gada kviešu un citu kultūraugu raža bijusi liela un kvalitāte samērā laba, zemnieki atzīst, ka aizvadīta viena no smagākajām darba sezonām brīvajā Latvijā.
Šur tur uz lauka līdz salam vēl dzirdama traktoru dūkoņa – zeme tiek uzarta jau rudenī. Un tad gan augkopji varēs doties pelnītā ziemas atpūtā pēc pamatīgā darba ražas laikā.
Varēja kult tikai četras dienas
Vērtējoši atskatoties uz nupat pagājušo sezonu, Zaļenieku pagasta “Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis teic, ka garām viens no smagākajiem darba cēlieniem brīvajā Latvijā, jo laika apstākļi zemniekus nebūt nelutināja. “Saskaitīju tikai kādas četras dienas, kad bez problēmām varēja kult. Mūs nepameta īslaicīgs lietus, kas ir viskaitīgākais, ražu novācot. Lai arī nogaidījām, vienalga mitrums graudos bija paaugstināts,” stāsta Cīruļa kungs. Viņš zina teikt, ka Kurzemes pusē laika apstākļi ražas novākšanai bijuši īpaši nelabvēlīgi, taču Zemgalē pārsvarā visi tīrumi tika nokulti. “Grūtāk gāja tiem lauku saimniekiem, kuriem nav kaltes. Noteikti liels ir kooperatīva “Latraps” biedru gandarījums. Viņi varēja strādāt bez lieka uztraukuma, novāktos graudus bija kur glabāt un kaltēt,” domā pieredzējušais saimnieks. Arī citi kolēģi sprieduši, ka ražas sezona nav bijusi nekāda medusmaize.
“Mežacīruļos”, par laimi, labību izdevās novākt. Sanāca vairāk nekā piecas tonnas graudu no hektāra. “Kviešu raža ir laba, bet zudumus radīja laika apstākļu dēļ saraustītā sezona. Graudu cenas atkarībā no to kategorijas ir dažādas. Esmu aprēķinājis – ap 70 latu par tonnu pārtikas kviešu. Mūsu graudiem ir pirmā un otrā kategorija. Tiesa, kviešus vēl neesmu pārdevis,” piebilst J.Cīrulis.
Eiropas noliktavas jau ir pilnas
Akciju sabiedrība “Jelgavas dzirnavas” šovasar atklāja jauno graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu, kā arī sāka pieņemt kviešus. Atgādinām, ka uzņēmums tika rekonstruēts. Proti, gazificēta gan ražošana, gan administratīvā ēka un iekārtota moderna laboratorija. Lai varētu pieņemt lielās graudu kravas, “Jelgavas dzirnavas” iegādājās jaunus svarus, kā arī uzslēja tā saucamos angļu bunkurus. Katrā ietilpst 3200 tonnu graudu, bet kopējais iespējamais apjoms ir 16 000 tonnu. Uzņēmuma direktors Roberts Vilcāns stāsta, ka jaunās iekārtas sevi pilnībā attaisnojušas, tās strādāja kvalitatīvi. “Jelgavas dzirnavas” iepirka ap 15 000 tonnu kviešu un ap
10 000 tonnu rudzu. “Jaunās tilpnes noslogoja kviešu graudi, tādēļ rapsi vēl nesākām iepirkt, taču piedāvājums bija,” norāda R.Vilcāns. Viņš teic, ka šogad raža kvalitātes ziņā turas vidējos rādītājos.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža uzsver, ka šī sezona mūsu zemniekiem nav bijusi vieglāka par iepriekšējo. “Bet daudzviet Eiropā un visā pasaulē pieturējušies negaidīti labvēlīgi laika apstākļi ražas novākšanai. Valstis signalizē par rekordražām. Tās ir ieguvējas atvērtā tirgus apstākļos. Turpretī Latvijā un vēl dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā, Somijā, laiks zemniekus vis nelutināja,” teic E.Ruža. Viņš stāsta, ka pagaidām esot ļoti grūti graudus realizēt citās Eiropas valstīs, jo graudu un rapša pārprodukcijas dēļ noliktavas jau ir pilnas.
Pasaules graudu tirgū palielinās konkurence
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe informēja, ka šogad graudaugu raža un kvalitāte Latvijā ievērojami pārsniedz iepriekšējā gada līmeni. Arī citās valstīs raža šogad bijusi laba. Līdz ar to lielais kviešu graudu pieplūdums ES izraisījis cenu samazinājumu un uzlabojis šā reģiona piedāvājuma konkurētspēju.
Augstas kvalitātes pārtikas kviešu maksimālā cena mūsu valstī šogad sasniedza 75 latus par tonnu. Rudzu un miežu iepirkuma cenas svārstījušās no 62 līdz 64 latiem par tonnu, savukārt lopbarības graudu cena noteikta no 55 līdz 60 latiem par tonnu. Latvijas lielākie graudu pārstrādātāji jau esot sevi nodrošinājuši ar graudu rezervēm, lai panāktu miltu cenu stabilitāti periodā līdz nākamā gada ražai.
ES valstīs gan pārtikas, gan lopbarības graudu cenas šogad saglabājušās tādas pašas kā pagājušā gada beigās. Pārtikas kviešu cenas oktobra sākumā par apmēram desmit procentiem pārsniedz 67 – 68 latu par tonnu intervences līmeni. Turpretī lopbarības kviešu cenas līdzīgā mērā atpaliek no šā līmeņa.
I.Gulbe zināja stāstīt, ka pasaules graudu importa tirgos aug konkurence sakarā ar lielāku piedāvājumu no Melnās jūras reģiona. Tā miežiem joprojām būs lielāka pārvadājumu izcenojumu priekšrocība Vidējo Austrumu virzienā. Arī kukurūzas eksports no reģiona palielināsies, jo Serbijā un Rumānijā ir augstas ražas. Palielināsies arī eksports no Ukrainas.
Krievijas kviešu eksports pēdējos mēnešos ievērojami audzis, galvenokārt uz tādiem jauniem Āzijas tirgiem kā Pakistāna un Indonēzija. Mieži ievērojamos apjomos nonāk Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas tirgos.
Arī Argentīnas eksporta piedāvājums ir audzis, jo samazinājies Brazīlijas importa pieprasījums, tādējādi iespaidīgi apjomi tiek novirzīti citos tirgos par zemām cenām. Tādi lieli importētāji kā Ēģipte pārvirza savu pieprasījumu no ASV uz citiem reģioniem, arī Krieviju. Tiesa, arī Krievijā kviešu raža salīdzinājumā ar iepriekšējā gada zemo līmeni būšot par trešdaļu lielāka.
