Svētdien Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar ebreju kultūru un vēsturi.
Svētdien Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar ebreju kultūru un vēsturi. Proti, pilsētas kultūras nama Lekciju zālē uzstājās tautas mūziķu ansamblis “Klezmeri”, meiteņu vokālais ansamblis “Aviv”, bet Rīgas ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanoska stāstīja par ebreju vēsturi un tikumiem.
Vai jūs zināt, ka ebreju svētajos rakstos ir 613 baušļu, kas nosaka, kā būtu jādzīvo? Ka ebreju pamatvalodai ivritam ir ap 30 paveidu? Jāpaskaidro gan, ka Latvijā tradicionāli ebreji runāja idišā – valodā, kas radusies uz vācu valodas bāzes un kas tagad diemžēl izzūd. Vai zināt, kā XV gadsimtā spāņu un portugāļu varas kalpi noteica, kurš ebrejs, kaut arī kristīts, ievēro savas nacionālās tradīcijas? Izrādās, šī pazīme bijusi roku mazgāšana pirms ēšanas.
Daudz interesantu jautājumu skāra G.Umanoska savā stāstījumā par ebreju vēsturi. Par šo tematu bija sarīkots arī konkurss, kurā uzvarēja latviešu komanda. Noslēgumā visi tika cienāti ar Rīgas ebreju kopienas nama kafejnīcas servētiem nacionālajiem ēdieniem.
Jelgavas ebreju kopienas vadītāja Olga Čaikina “Ziņām” teica, ka jelgavniekiem ir cieša sadarbība ar tautiešiem Rīgā, tādēļ arī sarīkojums izdevās tik interesants. Ap 90 procentu Latvijas ebreju dzīvo galvaspilsētā, tādēļ viņu iespējas kultūras laukā ir plašākas. Savu atbalstu sniedz arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Sarīkojums notika Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Starp Lielupes tiltiem sasaucoties” ietvaros. Kā “Ziņām” pastāstīja Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja Rita Vectirāne, projekta mērķis ir sapazīstināt Jelgavā dzīvojošo tautu pārstāvjus. Līdzīgi pasākumi paredzēti arī pārējām četrām tautām, kas pārstāvētas Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, – čigāniem, krieviem, lietuviešiem un poļiem.
