SIA «Viesuļi» īpašnieku un direktoru Normundu Teicānu Jēkabpilī raksturo kā sava ceļa gājēju, kurš nav ietekmējies no vispārējām tendencēm, ejot citu pēdās un veidojot «kocinieku» vai standarttirgotāju biznesu, metoties vai aicinot kādu kompanjonos.
SIA “Viesuļi” īpašnieku un direktoru Normundu Teicānu Jēkabpilī raksturo kā sava ceļa gājēju, kurš nav ietekmējies no vispārējām tendencēm, ejot citu pēdās un veidojot “kocinieku” vai standarttirgotāju biznesu, metoties vai aicinot kādu kompanjonos. Un tas, šķiet, ir attaisnojies.
Tam apliecinājums ir ap 1000 kvadrātmetru lielais “Gaļas nams” ar mūsdienīgu konditoreju un kulināriju, pēc “Lido” (nejaukt ar bijušo Jelgavas bistro) principiem veidotu ēdināšanas bloku. Vitrīnas, letes, iespaidīgais aprīkojums nolūkots Diseldorfā. Otrā stāva zāle domāta slēgtiem pasākumiem. Pēc tirdzniecības daļas norobežošanas, vēl vienas ieejas ierīkošanas varētu domāt par kafejnīcas funkciju paplašināšanu. Laiks rādīs. Bet vasaras kafejnīca būs jau pavasarī. Apmeklētājam paliek apslēpts, ka pirmajā stāvā izvietojusies konditoreja, kas nu ir reizes trīs plašāka nekā agrāk. Darbinieku sadzīves telpās ir gan duša, gan pirts. Pagrabstāvā izbūvēts gaļas pārstrādes cehs. Drīzumā “Viesuļi” atteiksies no citu pārstrādātāju produkcijas un piedāvās tikai savus žāvējumus un desas.
Vietējie teic, ka “Viesuļiem” kā nevienam izdevies nodrošināt pievilcīgu interjeru, kas apvienots ar brīvības izjūtu. Bet galvenais – diendienā noturīgu ēdiena kvalitāti un apkalpošanas kultūru par ļoti pieņemamām cenām. Tas pats sakāms par kulināriju un konditoreju. Lai gan “Gaļas nams” nav stratēģiski izdevīgākajā pilsētas rajonā, tomēr apmeklētāju plūsma visus trīs gadus tikai augusi. Saimnieks atturīgi teic, ka tas ir komandas nopelns. Apkalpošanas kultūras noturības nolūkā talkā aicināti Rīgas pasniedzēji. Svarīgi arī, lai konditoru un pavāru prasme būtu līmenī. Savukārt pieņemamas cenas panāktas, izejot uz apgrozījumu, nevis tikai “biezo” klientu apkalpošanu. “Viesuļi” iztikuši bez problēmām, darbinieki mainījušies minimāli. Alga – salīdzinoši normāla, un cilvēki to novērtē. Vienīgi laukos labus darbiniekus vairs nevar atrast. Pašlaik “Gaļas namā” strādā 47 cilvēki, bet uzņēmums kopumā dod darbu 74.
Telpās nevar nepamanīt perfekto izbūvi un apdari. Saimnieks teic: kaut gan pats diendienā bijis klāt un kursabiedrs vadījis būvdarbus, gadījies arī pa kādai kļūmei, bet kautuve laukos gan uzbūvēta perfekti. “Noteikti bija tā, ka celtnieki man bija apnikuši un es viņiem, bet rezultāts ir to vērts,” tā N.Teicāns atklāj savulaik LLU iegūto celtniecības inženiera specialitāti.
“Viesuļi” nav tikai “Gaļas nams” vien. Uzņēmuma pirmsākumi pirms padsmit gadiem meklējami Zasas pagastā, kur audzēti graudi, vēlāk – cūkas, tagad galvenais ir gaļas lopi. Tiek apsaimniekots vairāk nekā 450 ha zemes, kur izaug daļa ēdināšanas uzņēmumam nepieciešamo dārzeņu. Ar SAPARD līdzfinansējumu uzbūvēta kautuve. Lai to pilnīgāk noslogotu, iecerēts eksportēt liellopu gaļu. Līdztekus minētajam uzņēmumam pilsētā ir pieci veikali. Pērn apgrozījums bija tuvu miljonam latu.
“Esmu optimists. Man nevajag tūlītēju peļņu. Protams, naudas vienmēr varētu būt vairāk… Bet viss tiek darīts ar domu par nākotni,” vēlāk N.Teicāns atklāj, ka Zasā viņa ģimenes miteklis joprojām ir dzīvoklis, nevis māja, kā varētu domāt. Ģimenē šajā ziņā valda izpratne, arī vecākā dēla un sievas ikdiena saistīta ar “Viesuļiem”.
